Komponiste Ilona Rupaine: "Gorā" izskanēs Latgales godskārtu koncerts
Latgales vēstniecības "Gors" mākslinieciskās daļas vadītāja, komponiste un muzikoloģe Ilona Rupaine intervijā stāsta par savu daiļradi pirms koncerta "Latgoles godskuortys" 22. novembrī. Koncertā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" izpildīs viņas un Jura Vaivoda dziesmas.

Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē 22. novembrī notiks koncerts "Latgolys godskuortys", kurā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā izpildīs Latgales komponistu Ilonas Rupaines un Jura Vaivoda darbus. Abi komponisti šogad atzīmējuši apaļas dzīves jubilejas, un koncerts ir iespēja to nosvinēt kopā. Par savu daiļradi Rupaine stāstīja portālam lakuga.lv.
Rupaine ir "Gora" mākslinieciskās daļas vadītāja, muzikoloģe un pedagoģe, kura pati sevi par komponisti nesauc. Viņas daiļradē ir ap 100 dziesmu, melodiju, apdaru, aranžējumu un pat kantāšu. Tās skanējušas gan Ņujorkā, gan Dziesmu svētku kopkora izpildījumā Mežaparkā. Viņa norāda, ka katros Dziesmu svētkos vismaz viena viņas dziesma izskan kopkorī, taču ne visas dziesmas ir piemērotas lielajai estrādei. Pēc viņas teiktā, aptuveni kādas piecpadsmit dziesmas ir koru apritē un tiek izpildītas.
Par koncertu
Koncerta programma būs veidota pēc gadalaiku principa: no pavasara līdz ziemai. Tajā skanēs tautasdziesmu apdares par dažādiem gadskārtu ieražām, puišu un meiteņu attiecībām, rūtošanu, kā arī Ziemassvētku dziesmas. Rupaine stāsta, ka koncerts radies pēc diriģenta Māra Sirmā uzaicinājuma.
Radošais process
Komponiste uzsver, ka viņai patīk darbu sākt no nulles, taču parasti vajag kādu impulsu: tekstu, melodiju vai ritmu. Dziesmas bieži rodas pēc pasūtījuma, un tad viņa ņem vērā konkrētā kora iespējas. Savu galveno instrumentu viņa uzskata par balsi. Latgaliešu valodā rakstītās dziesmas, viņasprāt, skan maigāk un apaļīgāk, un ar tām viņa strādā tradicionālāk, bet latviešu valodā – eksperimentālāk.
Rupaine arī pauž bažas par latgaliskās kultūras vidi: radošu cilvēku ir maz, tāpēc trūkst konkurences un pamudinājuma. Viņasprāt, svarīgi ir ne tikai radītāji, bet arī tie, kas ievēro un atzīst paveikto.


