Gar valsts robežu noteikta 30 metru aizsargjosla: jauni ierobežojumi zemes īpašniekiem
No 3. jūlija spēkā stājas grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas ievieš 30 metru aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, nosakot būvniecības un ciršanas ierobežojumus, kā arī pienākumu saskaņot darījumus ar Aizsardzības ministriju.
Ar 3. jūliju stājas spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas papildina esošos aizsargjoslu veidus ar jaunu – aizsargjoslu gar valsts robežas joslu. Šī josla ir 30 metrus plata un tiek skaitīta no valsts robežas joslas malas vai patrulēšanas joslas malas, kas nav robežzīmju uzraudzības josla. Tās mērķis ir nodrošināt ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras, tostarp žogu un tehnoloģisko sistēmu, drošību un ekspluatāciju.
Jaunā aizsargjosla paredz vairākus ierobežojumus zemes īpašniekiem. Tajā aizliegta kailcirte bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju (AM). Tāpat, atsavinot nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pilnībā vai daļēji atrodas aizsargjoslā, nepieciešama AM piekrišana, lai novērstu nacionālās drošības apdraudējumu. Ja darījums tiek veikts bez šādas piekrišanas, tas nav spēkā un netiek reģistrēts zemesgrāmatā.
Īpašniekiem jāuztur aizsargjosla kārtībā, tostarp jāapzāģē koki, kas var uzkrist uz robežas infrastruktūras. Kritēriji potenciāli bīstamiem kokiem ietver novirzi no vertikālās ass vairāk par 15 grādiem, trupes pazīmes, nesimetrisku vainagu un bebru bojājumus. Ja zemes īpašnieks pats neveic nepieciešamos darbus, Valsts robežsardze var piesaistīt pakalpojumu sniedzējus.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka 2024. gadā fiksēti vairāk nekā 160 bojājumu, ko radījuši krītoši koki un zari, un jaunais regulējums palīdzēs novērst šādus riskus. Precīzs aizsargjoslā esošo zemes vienību skaits pagaidām nav zināms, taču pēc provizoriskiem datiem gar Krievijas robežu varētu būt 262 meža īpašumi, kas potenciāli apdraud infrastruktūru.
