Gāzes cenas turpina augt, eksperti brīdina par dārgāku elektrību ziemā
Dabasgāzes cena sasniegusi augstāko līmeni kopš 2022. gada beigām, kas ziemā var padarīt elektroenerģiju būtiski dārgāku nekā pērn. Eksperti norāda, ka pieauguma risks vēl nav izsmelts.

Dabasgāzes izmaksas pēdējā laikā strauji cēlušās, un šāds cenu līmenis nav novērots kopš 2022. gada nogales. Tas nozīmē, ka jau pie pašreizējām cenām gāzes spēkstacijās ražotā elektroenerģija šoziem varētu būt manāmi dārgāka nekā gadu iepriekš.
Saspīlējuma pieaugums Tuvajos Austrumos un apgrūtināta gāzes transportēšana caur Hormuzas šaurumu pirmdien dzina etalona TTF gāzes cenu virs 70 eiro par megavatstundu. Vien pēdējo trīs mēnešu laikā dabasgāzes cena pieaugusi teju divkārt.
Prognozes var neatbilst realitātei
Elenger valdes priekšsēdētājs Margus Kāziks norāda, ka pašreizējās prognozes ir optimistiskākas nekā faktiskā situācija tirgū. Lai gan ilgtermiņa vērtējumi liecina par situācijas uzlabošanos, cenas nedēļu no nedēļas pakāpeniski turpina kāpt, tāpēc pašreizējās prognozes var nesakrist ar reālajām gāzes izmaksām ziemā. Ja situācija Hormuzas šaurumā neatrisināsies, cenu kāpuma iespējamība saglabāsies augsta.
Ietekme uz elektrības cenu
Gāzes sadārdzinājums jau tagad atstāj iespaidu uz elektroenerģijas izmaksām. Ignitis Eesti vadītājs Timo Tatars skaidro, ka gāzes loma kļūst īpaši jūtama stundās, kad trūkst vēja un hidroenerģijas — parasti rīta un vakara slodzes maksimumos. Tad nākas iesaistīt gāzes spēkstacijas, un elektrības cena vakaros dažkārt sasniedz 150 eiro par megavatstundu vai vairāk, kas paaugstina arī vidējo diennakts cenu.
Eksperti uzsver, ka ziemas cenas lielā mērā atkarīgas no laikapstākļiem — aukstā un bezvējainā ziemā gāzes spēkstacijas būs jāizmanto biežāk. Ietekmi var atstāt arī zemais gāzes krājumu līmenis Eiropas glabātuvēs un pieaugošais patēriņš.
Enefit valdes loceklis Tīts Hēbeiegi norāda, ka riski nākamajai ziemai ir ievērojami lielāki — papildus dārgākai gāzei arī Norvēģijā ir viszemākais ūdens krājumu līmenis pēdējo 30 gadu laikā, kas mazina lētās hidroenerģijas pieejamību, un pieaugusi arī CO₂ kvotu cena.
Pēc Eesti Energia vērtējuma, ziemā gāzes spēkstacija varētu ražot elektrību aptuveni 25% no laika, un šajās stundās cena var sasniegt pat 175 eiro par megavatstundu.

