Nīderlande pārvieto zelta rezerves no Ziemeļamerikas uz Londonu

Nīderlandes Centrālā banka (DNB) trešdien paziņoja, ka no ASV un Kanādas ir pārvietojusi 86 tonnas zelta uz Londonu. Sarežģītā operācija norisinājās vairāku mēnešu garumā, un lēmuma pamatā esot pieaugoša ģeopolitiskā nestabilitāte.

Bankas prezidents Olafs Sleipens šo soli raksturojis kā nepieciešamu, lai stiprinātu bankas noturību un gatavību krīzes situācijām. DNB skaidro, ka Anglijas Bankā glabātais zelts tiek uzskatīts par visvieglāk tirgojamo pasaulē, tāpēc krīzes brīdī to var ātrāk izmantot nekā zeltu, kas atrodas ASV vai Kanādā.

Konteksts

Lēmums pieņemts laikā, kad starp ASV un Kanādu turpinās tirdzniecības spriedze — pēc neveiksmīgām sarunām abas valstis ieviesušas jaunus savstarpējus muitas tarifus. DNB nav precizējusi, ko tieši saprot ar ģeopolitisko nestabilitāti, taču ASV ekonomiku joprojām ietekmē kara turpināšanās ar Irānu, savukārt Kanādu smagi skāruši ASV tarifi tērauda, alumīnija, kokmateriālu un automobiļu nozarēm, tostarp augustā izsludinātā papildu 50% nodeva aptuveni 17,4 miljardu eiro vērtām precēm.

Kā notika pārvietošana

No marta līdz augustam 27 tonnas zelta stieņu no Ņujorkas un Otavas nogādātas uz Zeistu Nīderlandē, pēc tam atbilstošs daudzums līdzvērtīgas kvalitātes zelta pārvietots uz Londonu bez pārkausēšanas nepieciešamības. Vēl aptuveni 59 tonnas zelta pārdotas Ņujorkā un atkārtoti iepirktas Londonā. Šāda pieeja, apvienojot fizisku transportēšanu ar pirkšanas un pārdošanas darījumiem, esot ļāvusi mazināt riskus.

Pirms operācijas Ņujorkā glabājās 31,3% un Otavā 19,7% Nīderlandes zelta rezervju, taču pēc pārvietošanas abi rādītāji samazinājušies līdz 18,5%. Londonā glabātā daļa pieaugusi no 18,1% līdz 32,1%, bet 30,8% rezervju joprojām atrodas pašā Nīderlandē. Kopējās Nīderlandes zelta rezerves 2025. gada beigās sasniedza 612,4 tonnas ar aptuveno vērtību 72,2 miljardi eiro.