Ģenētiski modificētas baktērijas testē kā alternatīvu slāpekļa mēslojumam
ASV un Brazīlijā uzsākta ģenētiski modificētu baktēriju testēšana laukā kā iespējamai alternatīvai sintētiskajiem slāpekļa mēslojumiem. Zinātnieki uzskata, ka tās nākotnē varētu aizstāt līdz pusei sintētiskā mēslojuma, taču gatavs aizstājējs tās vēl nav.

Ģenētiski modificētas baktērijas, kas augiem piegādā slāpekli, pašlaik tiek izmēģinātas lauku izmēģinājumos ASV un Brazīlijā. Tās tiek izstrādātas kā videi draudzīgāka alternatīva sintētiskajam slāpekļa mēslojumam, kura ražošana katru gadu rada miljardiem tonnu siltumnīcefekta gāzu. Šādi mēslojumi visos pasaules reģionos ir pamats ražas palielināšanai.
Ideja balstīta uz dabiskām baktērijām, kas „sasaista” slāpekli augiem derīgā formā un piegādā to dažām augu sugām. Zinātnieki ar ģenētiskām izmaiņām cenšas panākt, lai baktērijas to darītu arī kukurūzai un kviešiem, kuriem dabisku mikrobu partneru nav. Augs saņem slāpekli no baktērijām, bet pretī dod oglekli, kas veicina baktēriju augšanu.
Ko saka zinātnieki
- novembrī žurnālā „Nature Biotechnology” publicētā komentārā pētnieki norāda, ka šādas baktērijas laika gaitā varētu aizstāt pat pusi sintētiskā mēslojuma. Pēc komentārā minētajiem datiem sintētiskie mēslojumi rada aptuveni 5 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Baktērijas varētu arī mazināt virszemes ūdeņu piesārņojumu ar slāpekli. Tam būtu nepieciešami vairāki sasniegumi, tostarp dažādu mikroorganismu sugu sadarbības panākšana un stingrāki lauka pētījumi.
Pirmie izmēģinājumi
Daļa baktēriju satur gēnus no vīrusiem vai tālu radniecīgām baktērijām, tāpēc tās klasificē kā transgēnas. Tās testē nelielos kukurūzas laukos ASV Vidusrietumos. Tās izstrādājis uzņēmums Switch Bioworks no Sankarlosas Kalifornijā, un tas ir pirmais transgēnais bioloģiskais mēslojums ASV, kas saņēmis atļauju lauka testiem. Septembrī uzņēmums saņēma atļauju arī no Brazīlijas Nacionālās tehniskās biodrošības komisijas (CNTBio). Tās prezidents Mario Murakami norāda, ka tā ir pirmā reize, kad Brazīlijā lauka testiem pieļauta transgēna baktērija.
Uzņēmumi, kas baktēriju gēnus rediģē, nevis veido transgēnus mikroorganismus, ir tālāk attīstības ceļā. Pivot Bio no Minneapolisas Minesotas štatā pēdējā desmitgadē savus produktus izmantojis desmitiem miljonu hektāru ASV lauku. Pēc tehnoloģiju direktora Travisa Frija teiktā, izmēģinājumos to mikroorganismi vidēji aizstāja 20–25 % ierastās slāpekļa mēslojuma devas.
Vēl nepietiek
Speciālisti norāda, ka vien ar baktērijām var nebūt gana, un ģenētiski modificēt nāksies arī augus. Pētnieki strādā pie kukurūzas, kas būtu uzņēmīgāka pret slāpekli sasaistošo baktēriju kolonizāciju. Bioloģiskie mēslojumi ir daudzsološs virziens, taču to lietderībai nepieciešami plašāki un ilgāki izmēģinājumi, un pagaidām tos nevar uzskatīt par gatavu minerālmēslojuma aizstājēju.


