pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LauksaimniecībaPublicēts: 2026. gada 16. novembris 04:01

Polijā sešos gados saulespuķu platības pieaugušas gandrīz deviņkārt

Pēc Polijas Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūras (ARiMR) datiem saulespuķu platības Polijā no 2020. līdz 2026. gadam pieaugušas no aptuveni 9,6 tūkstošiem līdz 85,7 tūkstošiem hektāru. Strauji audzis arī sojas, sorgo un citu alternatīvo kultūru sējumu apjoms.

Foto: topagrar.pl (Polija)

Polijas lauksaimnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvas kultūras kviešu, kukurūzas un rapšu vietā. Tas redzams, salīdzinot 2020. un 2026. gada platībmaksājumu pieteikumu datus, ko apkopojusi Polijas Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra (ARiMR). Lielākās pārmaiņas fiksētas saulespuķu sējumos.

Saulespuķes un soja

Saulespuķu platība pieaugusi no 9 647,03 hektāriem 2020. gadā līdz 85 697,54 hektāriem 2026. gadā, tas ir gandrīz par 800 %. Lauksaimniekus piesaista kultūras izturība pret periodisku ūdens trūkumu. Dažām saimniecībām tā ir alternatīva rapšiem, kuriem pēdējās sezonās bijušas problēmas ar pārziemošanu, salnām un slimībām.

Sojas platība audzusi no 21 501,75 hektāriem 2020. gadā līdz 97 750,10 hektāriem 2025. gadā un 104 446,17 hektāriem 2026. gadā. Kā pākšaugs soja uzlabo augsni un ļauj samazināt graudaugu īpatsvaru sējumu struktūrā.

Sorgo, griķi un citas kultūras

Sorgo platība palielinājusies no 5 786,48 hektāriem 2020. gadā līdz 14 673,04 hektāriem 2026. gadā. Tas interesē it īpaši saimniecības ar vieglākām augsnēm. Griķu sējumi 2026. gadā sasnieguši 89 905,17 hektārus, salīdzinot ar 83 422,17 hektāriem 2025. gadā. Prosa platība 2026. gadā bija 18 939,51 hektāri, 2025. gadā – 17 032,87.

Facēlijas platība audzusi līdz 46 114,68 hektāriem 2026. gadā (2025. gadā – 30 939,79). Eļļas ķirbju sējumi vienā gadā vairāk nekā dubultojušies – no 9 566,33 līdz 19 390,68 hektāriem. Linu platība 2026. gadā bija 3 675,95 hektāri, kaņepju – 2 028,37 hektāri.

Kāpēc mainās sējumu struktūra

Avots kā iemeslus min augstās ražošanas izmaksas, graudu cenu spiedienu, sausumu un nepastāvīgus laikapstākļus. Lauksaimnieki no kviešiem, kukurūzas un rapšiem neatsakās, taču meklē papildu kultūras, lai mazinātu risku. Interese pieaug arī par pākšaugiem – pupām, lupīnām un zirņiem.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā