Ģeologs: Eiropā vērojamas mūsdienu masveida izmiršanas pirmās pazīmes
Viļņas Universitātes profesors Andrejs Spiridonovs norāda, ka aizvien biežākie un postošākie meža ugunsgrēki Eiropā atgādina senāku ģeoloģisku laikmetu pazīmes, kas saistītas ar masveida izmiršanu. Vienlaikus vairākās valstīs novērota arī masveida zivju bojāeja.

Viļņas Universitātes profesors, ģeologs un paleontologs Andrejs Spiridonovs vērš uzmanību uz to, ka pēdējā laika notikumi Eiropā uzrāda līdzību ar senāku ģeoloģisku periodu pazīmēm, kas saistītas ar masveida sugu izmiršanu. Kā piemēru viņš min gadījumus vēsturē, kad pirms miljoniem gadu īpaši postoši meža ugunsgrēki pavadījuši lielus dabas satricinājumus – no Pangejas superkontinenta sabrukuma līdz asteroīda triecienam, kas iznīcināja lielāko daļu dinozauru.
Šā gada jūlijā Dienvidnorvēģijā izcēlās apdzīvotu vietu vēsturē postošākais ugunsgrēks valsts vēsturē, kurā nodega vairāk nekā 100 māju. To izraisīja ilgstošs sausums, karstums un stiprs vējš, kas vasarā valdīja Rietumeiropā. Paralēli Norvēģijas saldūdeņos turpinās masveida zivju bojāeja – ezeriem sasilstot, tajos savairojas mikroskopiskas aļģes, kas patērē skābekli.
Ugunsgrēki izplatās plašāk
Augusta sākumā lieli ugunsgrēki skāra arī Nīderlandes un Beļģijas dabas rezervātus, bet vasaras vidū plašas platības nodegušas Francijā, Grieķijā un Itālijā. Portugālē un Spānijā neapturami ugunsgrēki, kas iznīcina mežus un veicina tuksnešošanos, jau kļuvuši ikdienišķi.
Pētījums žurnālā "Nature Ecology and Evolution" liecina, ka pēdējo divdesmit gadu laikā plašu ugunsgrēku iespējamība ir dubultojusies, bet ziemeļu skujkoku mežos tā palielinājusies pat sešas līdz septiņas reizes. Šādi ugunsgrēki izdala vairāk enerģijas nekā Hirosimā nomestā atombumba – dažkārt simtiem vai tūkstošiem reižu vairāk, kas ietekmē arī vietējos laikapstākļus.


