Getliņu poligonā atlicis vien astoņu gadu apjoms: kur nonāks Rīgas atkritumi

Getliņu atkritumu poligonā, kur apglabā Rīgas un Pierīgas atkritumus, strauji izsīkst brīvā vieta. Kā vēsta "360TV Ziņas", poligona rīcībā palikuši pieci hektāri, ar kuriem pietiks aptuveni astoņiem gadiem. Lēmums par turpmāko risinājumu jāpieņem samērā drīz: vai nu jāpaplašina poligons, vai jāceļ reģenerācijas stacija, kurā atkritumus dedzinātu, lai iegūtu siltumenerģiju.

Kalns, kas turpina augt

Getliņos sešdesmit gadu laikā izgāzti 12,5 miljoni tonnu atkritumu, un no tiem izveidojies 55 metrus augsts kalns. Atkritumi trūd, un veidojas gāze. To mēģina novadīt pa caurulēm, taču daļa tik un tā nonāk atmosfērā. Šis kalns pašlaik ir slēgts, bet atkritumus turpina izgāzt netālu, veidojot jaunu.

Katru gadu poligonā apglabā vairāk nekā 100 tūkstošus tonnu atkritumu, ko saražo Rīgas un deviņu Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji. Aptuveni divi tūkstoši cilvēku Ropažu novadā dzīvo poligona tiešās ietekmes zonā, viena kilometra rādiusā.

Abi risinājumi rada iebildumus

Pirms apmēram mēneša uzņēmums "Getliņi EKO" nosūtīja Ropažu novada pašvaldībai vēstuli ar aicinājumu plānojumā paredzēt papildu teritoriju poligona paplašināšanai. Ropažu novada domes priekšsēdētājs Aivars Draudiņš ("Apvienotais saraksts") norāda, ka paplašināšanās ir tikpat slikta kā reģenerācijas stacija un izvēle jātaisa starp diviem sliktumiem.

"Getliņi EKO" pārstāvis Edgars Butāns uzsver, ka poligonā esošos atkritumus iespējams reģenerēt un pārvērst enerģijā, un, ja Latvijā tiktu pieņemti attiecīgi lēmumi, uzņēmums esot gatavs tos nodot.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) atzīst, ka tehniski ir iespējams viss, taču jāvērtē, vai atkritumus racionāli vest tik tālu un vai nav citu izmantošanas veidu. Viņš min, ka Tallinā un Viļņā šādi procesi tiek izmantoti, lai samazinātu tarifus. Rīgā siltuma tarifi ir ļoti augsti, un reģenerācijas stacija varētu būt viens no risinājumiem.