Melnis un Bergmanis: NATO paliek vienota, Baltijas valstis netiek atstumtas
Ministrs Raivis Melnis un Saeimas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzsver, ka Baltijas valstu neuzaicināšana uz atsevišķu NATO dalībvalstu tikšanos Polijā nenozīmē alianses šķelšanos. Viņi norāda, ka sabiedroto sadarbība turpinās.
Tas, ka Latvija, Lietuva un Igaunija netika uzaicinātas uz atsevišķu NATO dalībvalstu tikšanos Polijā, nav pierādījums tam, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), valstu aizsardzības alianse, būtu sašķēlusies vai Baltijas valstis tiktu atstumtas. Tā televīzijas TV24 raidījumā “Kārtības rullis” paziņoja ministrs Raivis Melnis un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”). Raidījums izskanēja 2026. gada 31. oktobrī.
Dažādi sadarbības formāti
Melnis skaidroja, ka NATO dalībvalstis regulāri tiekas dažādos formātos, un tikšanās Polijā bija tikai viena no šādām sadarbības platformām. Latvija piedalās citos formātos, tāpēc pēc atsevišķas tikšanās dalībnieku sastāva nevajadzētu secināt neko par alianses vienotību vai Baltijas valstu lomu tajā.
Viņš arī norādīja, ka nav pieņemti lēmumi, kas liecinātu par NATO vienotības apšaubīšanu. Pēc ministra teiktā, ASV karavīri joprojām atrodas Latvijā, un sadarbība ar sabiedrotajiem turpinās.
Brīdinājums par informācijas izmantošanu
Bergmanis uzsvēra, ka šādas situācijas nedrīkst izraut no konteksta. Viņaprāt, pretinieks var izmantot jebkuru iespēju, lai radītu iespaidu par nesaskaņām aliansē, un informāciju var pasniegt kā NATO šķelšanos, lai gan sabiedrotie patiesībā turpina sadarboties.
Abas amatpersonas norādīja, ka NATO valstis turpina strādāt pie kolektīvās aizsardzības: attīsta militārās spējas, iegulda finansējumu un saskaņo kopīgos uzdevumus. Tāpēc atsevišķu tikšanās formātu, pēc viņu domām, nevajadzētu uztvert kā pazīmi, ka alianse ir sašķelta vai ka Baltijas valstis palikušas ārpus tās.
