Ģimenes ārstu trūkumu reģionos risinās ne tikai ar piemaksām, bet ar pašvaldību atbalstu
Trešdaļa ģimenes ārstu Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, un jaunie mediķi nereti izvēlas strādāt Rīgā. Lai gan valsts palielinājusi piemaksas, galvenā loma ir pašvaldībām, kas nodrošina telpas, dzīvokļus un citu atbalstu.
Reģionos ģimenes ārstu trūkums kļūst arvien aktuālāks. Piemēram, Aizkraukles novadā no 17 ģimenes ārstiem 11 drīzumā var doties pensijā, bet Jēkabpilī puse no 14 ārstiem ir pensijas vecumā. Valsts ir paplašinājusi rezidentūras vietu skaitu – no 14 2007. gadā līdz 55 2024. gadā, tomēr interese ir zema: 2024. gadā aizpildītas tikai 37 no 55 vietām, bet 2025. gadā no 48 plānotajām vietām brīvas palika piecas.
Lai motivētu ārstus strādāt laukos, Veselības ministrija 2025. gada martā ieviesa jaunu piemaksu modeli, kas atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma un attāluma līdz tuvākajai universitātes slimnīcai. Piemēram, ģimenes ārste no Dagdas ar 1416 pacientiem tagad saņem 2045 eiro mēnesī, iepriekš tikai 560 eiro. Ja prakse atrodas tālāk par 100 kilometriem, piemaksā līdz 1000 eiro, bet par vairāk nekā 250 kilometriem – līdz 1500 eiro, ja izpildīti kvalitātes kritēriji.
Tomēr, kā norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs, nauda vien nepietiek. Liela nozīme ir pašvaldību aktivitātei. Jelgavas novads palīdzēja remontēt prakses telpas, tādējādi piesaistot jaunus speciālistus. Savukārt Bauskā ārsts Žanis Sevastjanovs atzīmē fragmentētu komunikāciju ar pašvaldību. Valkas novads piedāvā stipendijas un dzīvokļus, un tā vadītājs personīgi braucis uz Stradiņa universitāti, lai reklamētu iespējas. Smiltenes novads 2025. gadā iegādājās jaunu ultraskaņas aparātu feldšerpunktam.
Pēc NVD datiem, līdz 2029. gadam līgumu plāno pārtraukt 172 ģimenes ārsti, un tos aizstāt vajadzētu 196 jauniem speciālistiem. Taču ne visi jaunie mediķi izvēlēsies doties uz reģioniem, tāpēc pašvaldību loma ir izšķiroša.
