Graudu nozare: vienpusējs Krievijas graudu tranzīta aizliegums apdraudētu Latvijas zemniekus un ostas
Dienas Biznesa publicētajā viedoklī argumentēts, ka Latvijas vienpusējs Krievijas graudu tranzīta aizliegums neapturētu eksportu, bet sadārdzinātu loģistiku vietējiem graudaudzētājiem. Autors aicina sankcijas pieņemt kopīgi Eiropas Savienības līmenī.
Latvijā tiek apspriesta iespēja vienpusēji aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām. Biznesa portālā Dienas Bizness publicētajā viedoklī norādīts, ka šāds solis ekonomiski nodarītu kaitējumu pašai Latvijai, bet Krievijas eksportu būtiski neierobežotu. Autors uzsver, ka stingras sankcijas pret Krieviju ir vajadzīgas, taču tām jābūt kopējām visā Eiropas Savienībā (ES).
Pašreizējais regulējums
Krievijas lauksaimnieku un uzņēmumu graudu tranzīts uz trešajām valstīm šobrīd nav pakļauts ES sankcijām. Savienība ir noteikusi paaugstinātus muitas tarifus šo produktu importam ES, taču tranzīts uz valstīm ārpus bloka ir atļauts. Autors to raksta kā apzinātu kopējās politikas lēmumu, kurā ņemta vērā pārtikas pieejamība pasaules tirgos.
Ietekme uz Latvijas zemniekiem
Latvijas graudaudzētāji izmanto to pašu dzelzceļa, termināļu un noliktavu infrastruktūru, ko palīdz uzturēt tranzīta kravas. Nozares aprēķini liecina, ka būtiska tranzīta samazinājuma gadījumā vietējo kravu loģistikas pašizmaksa varētu pieaugt no aptuveni 10 eiro līdz 25–30 eiro par tonnu. Tas skartu vairāk nekā miljonu tonnu Latvijas graudu gadā. Latvijas graudi veido aptuveni 0,3–0,5 % no pasaules graudu tirdzniecības, tāpēc starptautiskie tirgotāji, piemēram, ADM, Bunge, Cargill un Louis Dreyfus Company, varētu pārorientēt piegādes uz citām valstīm.
Juridiskie un ārpolitiskie riski
Daļu Krievijas izcelsmes graudu starptautiskie tirgotāji jau ir iegādājušies, tāpēc aizliegums varētu skart arī ASV, Šveices, Singapūras un citu valstu uzņēmumu līgumus. Kā piemērs minēts Lietuvas lēmums pārtraukt Baltkrievijas uzņēmuma Belaruskali minerālmēslu tranzītu; uzņēmums starptautiskajā šķīrējtiesā prasa vairāk nekā 12 miljardus ASV dolāru, bet Lietuva prasību noraida. Autors min arī, ka pēc Igaunijas nacionālajiem ierobežojumiem Krievija, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, apturēja Kazahstānas minerālmēslu un citu Centrālāzijas valstu kravu tranzītu uz Igauniju. Polija Krievijas graudu tranzītu nav aizliegusi.
Autora secinājums: Latvijai jāiniciē stingrāki kopēji ES ierobežojumi, nevis jāuzņemas sekas viena pašai.
