Gruzija krustcelēs: protesti, tūristu pieplūdums un Krievijas ēna
Divus gadus pēc strīdīgajām parlamenta vēlēšanām Gruzijā turpinās iknedēļas protesti pret valdošo partiju «Gruzijas sapnis», bet valsts vienlaikus piesaista rekordskaitu tūristu. Valsts ekonomika joprojām ir cieši saistīta ar Krieviju.
Gruzijā, Dienvidkaukāza valstī starp Krieviju un Turciju, 26. oktobrī apritēja divi gadi kopš strīdīgajām parlamenta vēlēšanām, kas izraisīja politisko krīzi. Galvaspilsētā Tbilisi katru sestdienu notiek «Sestdienas gājiens»: proeiropeiskas partijas un kustības soļo no Avlabari laukuma uz parlamentu un protestē pret valdošās partijas «Gruzijas sapnis» politiku. Kritiķi partiju vaino pieaugošā autoritārismā un virzībā uz Maskavu.
Politiskā krīze
«Gruzijas sapnis», ultrakonservatīva partija, pie varas ir kopš 2012. gada. Gruzija ES kandidātvalsts statusu ieguva 2023. gadā, taču valdība, kuru vada premjers Irakli Kobahidze, apturēja pievienošanās sarunas. Protesti sākās divas dienas pēc 2024. gada 26. oktobra vēlēšanām un sasniedza kulmināciju 28. novembrī, kad valdība paziņoja, ka ES sarunu sākšanu darba kārtībā neiekļaus līdz 2028. gada beigām. Partiju dibinājis miljardieris Bidzina Ivanišvili, kurš 2012.–2013. gadā bija premjerministrs un savu bagātību nopelnījis Krievijā 90. gados.
Tūrisms un ekonomika
Politiskā spriedze nav traucējusi tūrisma attīstību. Pēc Gruzijas Nacionālās tūrisma administrācijas datiem, 2025. gadā valsti apmeklēja vairāk nekā 5,5 miljoni ārvalstu tūristu, par 8,4 % vairāk nekā 2024. gadā un gandrīz desmit reižu vairāk nekā pirms 20 gadiem (aptuveni 560 000). Ceļotāji ierodas no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Krievijas.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā uz Gruziju pārcēlās desmitiem tūkstošu Krievijas pilsoņu. Viņi atvēra uzņēmumus, taču, pērkot mājokļus, radīja spiedienu uz nekustamā īpašuma tirgu, un tas kurināja neapmierinātību. Gruzijā Krieviju joprojām uzskata par okupantvalsti, ņemot vērā 90. gadu karus ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Dienvidosetijā un Abhāzijā un 2008. gada augusta karu.
Pēc 2008. gada konflikta diplomātiskās attiecības ar Krieviju ir pārtrauktas, bet Krievijas kontrolē ir apmēram 20 % Gruzijas teritorijas. Tomēr tirdzniecība, tūrisms, naudas pārvedumi, Krievijas kapitāls un enerģijas imports balsta Gruzijas ekonomiku. Iekšzemes kopprodukts 2025. gadā pieauga par 7,5 %, jau piekto gadu pēc kārtas, taču saglabājas bezdarbs, zemas algas, nabadzība un lauku depopulācija.
Eiropas un Ukrainas ietekme
Attiecības ar Briseli pēdējā laikā pasliktinājušās: ES kritizē Gruzijas valdību par tiesiskuma stāvokli un politiskajām represijām. Daudzi uzskata, ka Maskavas stiprināšanās karā Ukrainā ievērojami palielinātu tās spēju spiest Kaukāza reģionu. Tāpēc rodas jautājums, vai arī Gruzijas nākotne ir atkarīga no Ukrainas likteņa.
