Guardian komentārs: ASV rīcība pret Ukrainu liek Eiropai pārskatīt savu aizsardzību
Guardian apskatnieks Džonatans Frīdlends raksta, ka pēdējās dienās ASV prezidenta Donalda Trampa soļi kara kontekstā palīdz Krievijai un vājina Ukrainu. Viņš aicina Lielbritāniju un pārējo Eiropu stiprināt savu aizsardzību neatkarīgi no ASV.
Britu laikraksta The Guardian apskatnieks Džonatans Frīdlends 16. oktobrī publicētā viedokļa rakstā apgalvo, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējo dienu lēmumi Krievijas karā pret Ukrainu faktiski darbojas Maskavas labā. Autors uzskata, ka Rietumi, tostarp Lielbritānija, šo signālu joprojām nespēj vai nevēlas pilnībā atzīt. Tas ir komentārs, nevis ziņu atstāstījums, tāpēc turpmāk minēti autora secinājumi.
Kādus soļus autors min
Frīdlends raksta, ka Ukrainas spēki šonedēļ konstatēja, ka Starlink militārā versija Starshield, ar ko tiek vadīti droni, vairs nedarbojas ātrumos virs 100 jūdzēm stundā. Šo sistēmu pieder un kontrolē ASV valdība, un pēc Reuters ziņām rīkojums ierobežot tās izmantošanu Ukrainā nācis no Baltā nama. Tas samazina Ukrainas spēju trāpīt mērķiem aiz frontes līnijas, kā arī traucē pretgaisa aizsardzību pret Krievijas reaktīvajiem droniem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Pīrsam Morganam sacīja, ka lēmums radīs lielus cilvēku zaudējumus.
Par citiem soļiem autors min arī divas nakts, kad Ukraina cieta no Krievijas apšaudes bez ierastajiem ASV brīdinājumiem, lai gan Tramps noliedz, ka izlūkdatu apmaiņa būtu pārtraukta. Viņš piemin arī Trampa piekrišanu pirkt Krievijas dīzeļdegvielu 4 miljardu dolāru vērtībā un ielūgumu Vladimiram Putinam uz decembra G20 sanāksmi Trampa golfa klubā Floridā.
Aicinājums Eiropai
Frīdlends min, ka MI5 vadītājs šonedēļ nosaucis Krieviju par “agresoru numur viens”. Viņš atsaucas uz pētījumu, kas Eiropā no 2022. gada februāra līdz 2026. gada februārim fiksējis 151 apstiprinātu Krievijas vadītu rūpniecisko sabotāžu. Autors uzskata, ka arī pēc ASV starpvēlēšanām, kas notiks nepilnu divu nedēļu laikā, Eiropai nevajadzētu cerēt uz atgriešanos pie iepriekšējām attiecībām. Viņš norāda, ka Starlink gadījums rāda: ASV vienmēr var izslēgt tehnoloģiju, uz kuru citi paļaujas.
Viņš aicina Lielbritānijas finanšu ministru Džonu Hīliju 28. oktobrī, iesniedzot savu pirmo budžetu, pamatot aizsardzības izdevumu pieaugumu. Autora ieskatā 2024. gada leiboristu manifests vairs nav neapstrīdams, un valstij jātērē tik, cik nepieciešams savai aizsardzībai.
