Gulbe: valsts taupībā jāsāk ar liekajiem administratīvajiem izdevumiem

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe TV24 raidījumā “Preses klubs” kritizēja ierasto valsts pieeju izdevumu samazināšanā. Pēc viņas domām, kad valstij jāmeklē ietaupījumi, uzmanība visbiežāk tiek pievērsta jomām, kurās jau trūkst naudas, nevis liekajai administratīvajai birokrātijai. Tas ir aktuāls jautājums, jo no šādas pieejas var būt atkarīgi pakalpojumi, kas cilvēkiem nepieciešami ikdienā.

Kur taupīt, pēc Gulbes domām

Gulbe norādīja, ka valsts pārvaldē ir virkne nevajadzīgu administratīvo izdevumu, ko varētu samazināt, neskarot sabiedrībai svarīgus pakalpojumus. Kā piemēru viņa minēja sabiedrisko transportu, kas vajadzīgs, lai cilvēki nokļūtu skolā, darbā, bērni – uz pulciņiem un citām vietām.

“Mēs vienmēr, kad kaut kas jātaupa, mēģinām rādīt ar pirkstu – jums jāgriež, jums jāsaprot, ka ir jātaupa. Un tās griešanas notiek tur, kur jau tā jau ir ļoti maz,” sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka diskusijas par taupīšanu bieži neaiziet tālāk par skaļiem paziņojumiem. Pēc viņas teiktā, valsts pārvaldē ir daudz administratīvu lietu un pieprasīto papīru, no kuriem varētu atteikties, tāpēc ietaupījumus var rast, neskarot “ļoti sāpīgas lietas”.

Ierēdniecības un juristu pretestība

Vienu no iemesliem, kāpēc šādi tēriņi netiek pārskatīti, Gulbe saskata ierēdniecības un juristu pretestībā pārmaiņām. Viņasprāt, tā vietā, lai meklētu veidus, kā funkciju vienkāršot vai izpildīt citādi, vispirms tiek meklēti argumenti, kāpēc to nevar izdarīt.

“Tur, kur ir juristi, viņi vienmēr māk pateikt, kāpēc kaut ko nevar, nevis meklē risinājumu, kā kaut ko var,” viņa teica.

Gulbe uzskata, ka valsts pārvaldē izveidojusies pārāk stipra ierēdniecība, kas spēj pamatot gandrīz jebkura pakalpojuma nepieciešamību, tāpēc ir grūtāk atteikties no liekām funkcijām un izdevumiem. Viņa aicināja pievērst uzmanību arī publiski izskanējušajai informācijai par valsts izdevumiem, kuru lietderība rada neizpratni, un sākt tieši ar tiem.

Vienlaikus Gulbe uzsvēra, ka taupīšanas vārdā nedrīkst aizmirst pakalpojumus, kas cilvēkiem ikdienā patiešām vajadzīgi. Sabiedriskā transporta pieejamība ir viens no šādiem jautājumiem.