Gvinejā-Bisavā notiek referendums par konstitūcijas maiņu un prezidenta varas palielināšanu

Gvinejā-Bisavā svētdien pulksten 08:00 pēc Centrāleiropas laika atvērās vēlēšanu iecirkņi referendumam par jaunas konstitūcijas pieņemšanu. Vietās balsošana sākās lēni, bet galvaspilsētā tika pastiprināta drošība – galvenajos punktos izvietoti Nacionālās gvardes un policijas spēki.

Referendums notiek politiskās nestabilitātes apstākļos, un opozīcija to apstrīd vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jaunā konstitūcija jau ir apstiprināta un publicēta oficiālajā vēstnesī, pirms iedzīvotāji vispār ir izteikuši viedokli. Otrkārt, tekstu bez iepriekšējas apspriešanās sagatavojusi militārā pārejas padome. Cilvēktiesību organizācijas vadītājs Bubakars Turē norādīja, ka netika konsultētas ne politiskās partijas, ne pilsoniskā sabiedrība, ne reliģiskie līderi, un ka "nē" balsojuma atbalstītājiem nebija atļauts vest kampaņu. Tāpēc opozīcija aicinājusi boikotēt balsojumu.

Militārā vadība pie varas nākusi 2025. gada novembrī pēc strīdīgām vēlēšanām, kad gan bijušais prezidents Umaru Sisoku Embalo, gan opozīcijas kandidāts Fernando Dias sludināja uzvaru. Pēc varas sagrābšanas par pārejas prezidentu iecelts ģenerālis Horta Ntams, kuram pagaidu hartas dēļ liegts kandidēt turpmākajās vēlēšanās.

Jaunā konstitūcija paredz pāreju no parlamentārās uz prezidentālo sistēmu, ļaujot valsts galvam iecelt un atlaist premjerministru un valdību, kā arī atlaist parlamentu, vienlaikus samazinot deputātu skaitu no 102 uz 65. Militārā vadība uzskata, ka mazāks parlaments veicinās efektīvākas debates, savukārt opozīcijas pārstāvis no partijas PAIGC brīdina, ka reforma novājina premjerministru un valdību un ignorē vēlētāju gribu.

Kopš neatkarības iegūšanas no Portugāles 1973. gadā Gvineju-Bisavu, vienīgo portugāļu valodā runājošo valsti Rietumāfrikā, satricinājuši vairāki apvērsumi, tostarp pieci veiksmīgi kopš 1974. gada. Valstī ar aptuveni 2,2 miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā puse dzīvo nabadzībā, lai gan pēc Pasaules Bankas datiem tā ir bagātākā valsts uz vienu iedzīvotāju dabas resursu ziņā. Balsstiesīgi ir aptuveni 915 000 cilvēku. Balsošana noslēdzas plkst. 17:00 pēc GMT, pirmos provizoriskos rezultātus gaida otrdien.