Gvinejā-Bisavā notiek referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu

Gvinejā-Bisavā svētdien notika referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas mainītu valsts pārvaldes sistēmu no parlamentāras uz prezidentālu. Balsojums notiek laikā, kad Rietumāfrikas valsts, kurā dzīvo aptuveni 2,2 miljoni cilvēku, kopš pagājušā gada novembra atrodas militārās pārvaldes pakļautībā pēc strīdīgām vēlēšanām.

Ko paredz grozījumi

Valdošā militārā junta vienbalsīgi apstiprinājusi konstitūcijas izmaiņas, kas atceltu līdzšinējo kārtību, kad premjerministru izvirza parlamenta vairākums. Ja grozījumi stāsies spēkā, prezidentam būs tiesības iecelt un atlaist premjerministru, kā arī izšķīdināt parlamentu. Vienlaikus tiktu samazināts deputātu skaits parlamentā no 102 līdz 65 vietām.

Juntas pārstāvji apgalvo, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai stabilizētu valsts institūcijas pirms decembrī paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kuru mērķis ir atgriezt varu civilajā pārvaldē. Vēlēšanas plānotas 6. decembrī.

Opozīcijas iebildumi

Opozīcijas spēki aicinājuši sabiedrību boikotēt referendumu, apgalvojot, ka izmaiņas ļaus juntas vadītājam nostiprināt savu varu. Opozīcija grozījumus nosaukusi par avotu politiskai nestabilitātei visos līmeņos.

Vēlēšanu iecirkņi un rezultāti

Vēlēšanu iecirkņi svētdien slēdzās plkst. 17.00 pēc Griničas laika, un pirmie provizoriskie rezultāti gaidāmi otrdien.

Gvineja-Bisava ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm, kur kopš 1974. gada notikuši pieci veiksmīgi apvērsumi un vairāki mēģinājumi tos veikt. Militārā valdība varu pārņēma pagājušā gada novembrī pēc strīdīgām vēlēšanām, kurās gan bijušais prezidents Umaro Sisoko Embalo, gan opozīcijas kandidāts Fernando Diass pasludināja sevi par uzvarētāju. Pēc 2023. gada parlamenta vēlēšanām Embalo pats izšķīdināja opozīcijas dominēto parlamentu, to pamatojot ar mēģinājumu īstenot apvērsumu.