Hāgā trešdien pasludinās spriedumu bijušajam Kosovas prezidentam Tači
Kosovas kara noziegumu tribunāls Hāgā trešdien lems par bijušā prezidenta Hašima Tači un trīs viņa bijušo komandieru vainu slepkavībās un spīdzināšanā 1998.-1999. gada konflikta laikā ar Serbiju. Prokurori pieprasa katram apsūdzētajam 45 gadu cietumsodu.
Trešdien Specializētais tribunāls Kosovas kara noziegumu lietās Hāgā gatavojas pasludināt spriedumu bijušajam Kosovas prezidentam Hašimam Tači un vēl trim bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas (KAA) komandieriem. Viņus apsūdz slepkavībās un spīdzināšanā bruņotā konflikta laikā ar Serbiju 1998.-1999. gadā.
Prokurori pieprasa 58 gadus vecajam Tači un viņa līdzgaitniekiem 45 gadu cietumsodu. Visi četri apsūdzētie noraida izvirzītās apsūdzības. Prokuratūra apgalvo, ka KAA spēki karadarbības laikā izrēķinājās ar politiskajiem pretiniekiem un personām, kuras uzskatīja par kolaborantiem, un ka bijušie komandieri ir atbildīgi par vairāk nekā 100 cilvēku nāvi. Tači aizstāvji apgalvo, ka apsūdzības ir nepamatotas un pēc būtības ir mēģinājums pārrakstīt vēsturi, norādot, ka nav tiešu pierādījumu, kas Tači saistītu ar noziegumiem vai apliecinātu viņa kontroli pār citiem KAA komandieriem.
Spriedziens Balkānos
Process izraisījis lielu rezonansi reģionā — kara sekas un Kosovas 2008. gada neatkarības pasludināšana joprojām rada spriedzi starp Prištinu un Belgradu. Lielai daļai Kosovas albāņu Tači un KAA cīnītāji ir nacionālie varoņi. Pirms sprieduma pasludināšanas Kosovas pilsētās uzstādīti lieli ekrāni ar atskaiti, bet galvenajās ielās izkārti KAA karogi. Baidoties no nemieriem, vietējā policija kopā ar starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem veikusi bezprecedenta drošības pasākumus, un ASV ar vairākām Eiropas vēstniecībām aicinājušas savus pilsoņus izvairīties no ļaužu pulcēšanās.
Fons
KAA, ko veidoja etniskie albāņi, karoja pret Slobodana Miloševiča vadītajiem Serbijas spēkiem, kuri veica masveida albāņu etniskās tīrīšanas. Konflikts beidzās 1999. gadā pēc NATO 78 dienu bombardēšanas. Tači bija KAA politiskais vadītājs, vēlāk kļuva par premjerministru un 2008. gadā pasludināja Kosovas neatkarību, bet no 2016. gada bija valsts prezidents. 2020. gadā viņš brīvprātīgi atkāpās no amata, lai stātos tribunāla priekšā. Tribunālu izveidoja 2015. gadā, un tas darbojas pēc Kosovas likumdošanas, taču ar ārvalstu tiesnešiem, drošības apsvērumu dēļ atrodoties Hāgā. Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 100 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un lielākā daļa ES valstu, taču to neatzīst Ukraina, Spānija, Slovākija, Grieķija, Kipra, Rumānija, kā arī Krievija un Ķīna.
