Halovīna vakara uzvedība Latvijā raisa strīdu sociālajos tīklos

Latvijā pēc Halovīna vakara, kas tika atzīmēts 31. oktobrī, sociālajā tīklā Facebook plašu diskusiju izraisījis kādas sievietes vārdā Lāsma ieraksts. Halovīns ir ārzemēs izplatīti svētki, kuros bērni un jaunieši pārģērbjas par spokiem, raganām un citiem tēliem, iet no mājas uz māju un lūdz saldumus. Šie svētki Latvijā kļūst arvien populārāki, bet ne visi iedzīvotāji tos svin, un viņu vēlmi netikt traucētiem ne vienmēr respektē.

Ieraksta būtība

Lāsma raksta, ka nesvin Halovīnu un nav pret to, ka to dara citi, taču tas nenozīmē, ka viņai jāiesaistās saldumu dalīšanā. Viņasprāt, ja durvis netiek atvērtas, tas nedod tiesības tās sist ar kājām vai dauzīt. Sieviete aicina vecākus bērniem izskaidrot, ka neviens viņiem neko nav parādā, un uzsver, ka jautājums esot par audzināšanu un cieņu pret citu īpašumu, nevis par pašiem svētkiem.

Komentētāju viedokļi

Daļa komentētāju Lāsmai piekrīt. Zane stāsta, ka pērn viņas durvis esot nospārdītas, apzīmētas un apspļaudītas, jo viņa tās neatvēra. Inese atzīst, ka pēc pieredzes ar izlikto un ātri iztukšoto konfekšu traukiem un sagatavotajām paciņām vairs nevēlas tērēt laiku un līdzekļus. Līva, kas pati piedalās svētkos, atgādina nerakstītu likumu: pie neizrotātas mājas neklauvē.

Citi uzskata, ka vainojama ir audzināšana, nevis svētki. Kristīne domā, ka nevajag nosodīt visus dažu bērnu dēļ, savukārt Karla stāsta, ka pie viņas bērni bijuši pieklājīgi un pateikušies. Daļa komentētāju, tostarp Skaidrīte, Agija un Ramona, Halovīnu uzskata par svešu tradīciju un atgādina par latviešu Veļu laiku.

Praktiski risinājumi

Sanda un Normunds pie durvīm izlikuši zīmi, ka saldumu nebūs, un teic, ka bērni to ievērojuši. Ilze min, ka viņas apkaimē ir adrešu saraksts vai aplikācija tiem, kas vēlas uzņemt bērnus, un iesaka ko līdzīgu ierosināt arī citiem rajoniem.