Harkova arvien vairāk kļūst par pierobežas fronti pilsētu
Harkova pilsēta aizvien vairāk cieš no krievu droniem, taču tās iedzīvotāju skaits pēdējā laikā pat pieaudzis līdz gandrīz 1,5 miljoniem. Mērs brīdina, ka 160 000 cilvēku palikuši bez pajumtes.
Harkova kļūst arvien tuvāka frontes līnijai — daži pilsētas rajoni jau atrodas Krievijas FPV dronu sasniedzamībā. Neraugoties uz to, pilsēta turpina dzīvot, un tās iedzīvotāju skaits pēdējā laikā pat pieaudzis līdz gandrīz 1,5 miljoniem cilvēku.
Harkovas mērs Igors Terehovs raidījumam "Aktuālā kamera" stāstīja, ka šobrīd 160 000 cilvēku palikuši bez pajumtes. Pilsētā ir 10 000 bojātu, smagi bojātu vai pilnībā iznīcinātu dzīvojamo māju, taču kara laikā izdevies atjaunot gandrīz 4000 no tām.
Iedzīvotāju stāsti
Sieviete vārdā Olga kopā ar savu 90 gadus veco māti dzīvoja dzīvoklī, kas nesen nonāca sprādziena epicentrā. Tagad viņa cenšas glābt, ko vēl iespējams — daļu apģērba un citu mantu. Viņas auto ir sabojāts sprādzienā, bet tas bija nepieciešams, lai vestu māti pie ārsta. Naudas trūkst — abu pensijas kopā veido aptuveni 200 eiro. Pagaidām Olga ar māti izmitinātas kopmītnē, jo brīvu dzīvokļu trūkst, bet pārvietoto iedzīvotāju skaits ir ļoti liels.
Pēc Tereho vārdiem, daudzas mājas smagi cietušas jau kara sākumā, un tagad iedzīvotāji sāk atgriezties, lai gan neviens nezina, cik ilgi tas būs droši.
Harkovas rajons Pjatihatki atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no frontes līnijas, un tur bieži nonāk krievu FPV un optiskās šķiedras droni. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka dronu uzlidojumi notiek kopš pavasara un cieš galvenokārt automašīnas.
Koordinācijas humanitārā centra vadītājs Jevgens Koļada atzīmēja, ka nesen komandējumā Hersonā redzējis, kā visa pilsēta pārklāta ar aizsargtīkliem, un pauda cerību, ka Harkovai nebūs jānonāk tādā stāvoklī, tomēr cilvēku drošība ir prioritāte.
