sestdiena, 2026. gada 10. oktobris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 10. oktobris 08:27

Havanas sindroms: pēc desmit gadiem strīds par cēloņiem turpinās

Desmit gadus pēc pirmajiem ziņojumiem no Havanas joprojām nav vienprātības, kas izraisījis ASV amatpersonu un izlūkdienesta darbinieku neizskaidrojamās veselības problēmas. Divi CBS žurnālisti gatavo grāmatu, kurā apgalvo, ka vismaz daļa gadījumu saistāma ar Krieviju.

Foto: The Guardian World

Desmit gadus pēc tam, kad Kubas galvaspilsētā Havanā parādījās pirmie ziņojumi par noslēpumainiem veselības traucējumiem ASV diplomātiem, strīds par to cēloni nav beidzies. Parādību sauc par Havanas sindromu, bet oficiālajos dokumentos – par anomāliem veselības incidentiem (AHI). Tagad divi ASV telekanāla CBS raidījuma „60 Minutes” producenti gatavo grāmatu, kurā pamato versiju, ka vismaz par daļu gadījumu atbildīga Krievija. Tāpat viņi apsūdz atsevišķas ASV valdības un izlūkdienestu daļas pierādījumu slēpšanā.

Kādi ir simptomi

Cilvēki ziņojuši par neparastām skaņām, spiedienu un sāpēm, kam sekojuši simptomi, kas var ilgt gadiem. Viens no aprakstītajiem gadījumiem skar Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieku, kuru 2019. gada aprīlī Londonas viesnīcā pēkšņi pamodināja spēcīgas galvas sāpes. Septembrī Varšavā tās atkārtojās vēl smagākā formā. Viņam attīstījās hroniskas nervu sāpes un nogurums. Citā gadījumā ASV aizsardzības institūta pētniece pēc viesošanās Belgradā Serbijā ziņoja par krišanas sajūtu, mirgojošu datora ekrānu un vēlāk – sāpēm „kā urbis acī”. Viņa zaudēja darbu.

Strīds par cēloni

Daļa CIP darbinieku uzskatīja, ka tā ir Krievijas izlūkdienestu operācija, izmantojot nezināmu ieroci ar skaņas vai impulsu mikroviļņu enerģiju. Daļa zinātnieku šādu pārnēsājamu ieroci uzskatīja par zinātnisko fantastiku un norādīja uz vides faktoriem, toksīniem vai masveida histēriju. 2022. gadā ASV valdības sasauktā ekspertu grupa secināja, ka simptomi ir reāli un varētu būt saistīti ar ārēju iedarbību. 2023. gadā ASV izlūkdienestu kopienas vērtējumā teikts, ka Krievijas iesaiste ir „ļoti maz ticama”. Šovasar ASV izejošais nacionālais izlūkdienestu direktors šo vērtējumu atsauca, apgalvojot, ka tas balstīts uz kļūdainu analīzi.

Grāmatas argumenti

Maikls Rejs un Oriana Zila de Granadosa norāda uz kopīgu likumsakarību: daudzi cietušie strādāja virzienos, kas skāra Krievijas intereses, bet vairākas vietas – Kuba, Gruzija, Kirgizstāna, Serbija un Vjetnama – bijušas valstis, kur daļa elites vēlējās tuvināties Rietumiem. Stenfordas universitātes profesors Deivids Relmans, kurš vadīja 2022. gada ekspertu grupu, uzskata, ka dažus gadījumus visticamāk izskaidro impulsu mikroviļņu enerģija, un neizslēdz slēpšanu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā