Hījumaa sievietēm dzemdības galvaspilsētā izmaksā ap 1000 eiro
Kopš 1. jūlija Igaunijas salas Hījumaa slimnīcā vairs nedzemdē, un sievietēm jābrauc uz kontinentu. Nav panākta vienošanās, kā viņām nokļūt turp un atpakaļ un kas sedz izmaksas.
Igaunijas rietumos esošās Hījumaa salas iedzīvotājas kopš šā gada 1. jūlija vairs nevar dzemdēt savā salā. Hījumaa slimnīcā pārtraukta dzemdību palīdzība, tāpēc sievietēm jābrauc uz kontinentu, galvenokārt uz Tallinu. Joprojām nav skaidrs, kā tieši dzemdētājām jānokļūst turp un atpakaļ un kam jāsedz ar to saistītie izdevumi. Igaunijas Sociālo lietu ministrija uzskata, ka tā galvenokārt ir vietējās slimnīcas un pašvaldības problēma.
Ģimenes pieredze
Kerdlas pilsētas iedzīvotājai Kerolinai Kivistikai piektais bērns jāpiedzimst 8. novembrī. Somu uz dzemdību namu viņa jau sagatavojusi, taču šoreiz tas bijis sarežģītāk: agrāk vīrs varēja ātri atvest aizmirsto, tagad tas nebūs iespējams. Kivistika, kas ir lielas ģimenes māte, vēlas palikt mājās pēc iespējas ilgāk, taču, visticamāk, nedēļu pirms paredzētā termiņa būs jādodas uz galvaspilsētu. Viņa norāda, ka bērni bieži nāk pasaulē naktī, kad prāmji nekursē. Ģimene lēš, ka brauciens izmaksās ap 1000 eiro, no tiem aptuveni 500 eiro – dzīvokļa noma Tallinā netālu no dzemdību nama.
Trūkst personāla
Slimnīcā apstākļi dzemdībām esot, bet trūkst speciālistu. No 1. jūlija pensijā aizgājis pediatrs, no septembra četras dienas nedēļā nav ginekologa, bet oktobrī nedēļu nebūs anesteziologa. Slimnīcas valdei iepriekšējā nedēļā iepazīstināja ar iespējamo dzemdētāju maršruta plānu, taču galvenā ārste Rīna Tama to raksturo kā ieteikumus, kas neatrisina pamatjautājumu par transportu un izmaksām. Pēc viņas aprēķiniem, ja viss norit gludi, līdz Ida-Tallinas Centrālās slimnīcas sieviešu klīnikai var nokļūt 3 stundās un 45 minūtēs. Ar helikopteru ceļš aizņemtu divas stundas, bet tikai tad, ja laika apstākļi ļauj lidot, helikopters ir brīvs un nav izsmelts lidojumu stundu limits.
Atbildību pārbīda
Tama problēmu dēvē par reģionālās politikas jautājumu un norāda, ka valsts darbu nav paveikusi: par dzemdību nodaļu slēgšanu runāts jau 1998. gadā, bet tagad lēmumu atstājuši pašām slimnīcām. Ida-Tallinas slimnīcas dzemdību palīdzības nodaļas vadītāja Vivjana Arusāra stāsta, ka sievietes ar sākušām dzemdībām atpakaļ nesūta, taču ilgāku uzturēšanos slimnīca nodrošināt nevar. Viņa uzskata, ka Veselības fonds varētu atbalstīt viesnīcu pakalpojumus slimnīcās. Ministrijas eksperte Heli Paluste norāda, ka lēmumu pieņem slimnīcas padome, jo slimnīcas ir autonomas, un neizslēdz līdzīgus lēmumus arī citviet. Viesnīcām trūkst līdzekļu, bet finansiāli grūtībās nonākušu dzemdētāju atbalsts, pēc ministrijas domām, ir pašvaldības uzdevums.
