Iekšlietu ministrija: Nav pierādījumu, ka rindu pie Narvas robežpunkta kontrolē organizētā noziedzība

Igaunijas Iekšlietu ministrija apliecina, ka ir informēta par praksi, kad cilvēki pārdod vietas gājēju rindā uz robežas ar Krieviju pie Narvas, taču nav atrasti pierādījumi, ka aiz tā stāvētu organizēta noziedzīga grupējums. To savā atbildē uz Saeimas deputāta Aleksandra Čapligina rakstisko pieprasījumu norādījis iekšlietu ministrs Igo Taro.

Pēc Taro teiktā, Iekšlietu ministrija un Policijas un robežsardzes departaments (PPA) zina par vietu tirdzniecību Narvas robežpunkta apkārtnē. Tomēr ministrija uzsver, ka rinda veidojas spontāni pilsētas sabiedriskajā telpā, un īpašu noteikumu tās organizēšanai nav. Policija uzrauga situāciju no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa, un iesaistās konfliktu vai citu pārkāpumu gadījumā.

Ministrs norādīja, ka policija pārbauda jebkuru informāciju, kas var liecināt par organizēto noziedzību. Ja parādās ziņas par draudiem, izspiešanu vai citiem noziegumiem, tās tiek pārbaudītas, un, ja ir pamats, tiek sākts process. Tomēr pašlaik nav apstiprinājuma, ka vietu pārdošanu veiktu organizēta noziedzīga grupējums, kas gūst nelegālus ienākumus, izmantojot draudus vai vardarbību.

Pēc policijas datiem, 2025. gadā saņemti 46 ziņojumi par vietu pārdošanu rindā Pētera laukumā Narvā – vidēji ap četriem mēnesī. 2026. gadā šādu ziņojumu bija 16, proti, aptuveni divi trīs mēnesī. Par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem robežas tuvumā 2025. gadā saņemtas 62 sūdzības, bet 2026. gadā – 17. Tomēr ministrija uzsver, ka ne visas tieši saistītas ar rindu pie robežas.

Pēdējo divu gadu laikā policija saņēmusi septiņus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem. Divos gadījumos runa bija par noziegumiem, kas saistīti ar zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. Vēl pieci gadījumi bija saistīti ar svešas mantas bojāšanu, alkohola lietošanu sabiedriskā vietā, policijas darbinieku prasību nepildīšanu vai viņu apvainošanu. Tomēr par tiešiem ziņojumiem par vietu pārdošanu rindā process netika uzsākts – situācijas tika risinātas uz vietas, policijai izraidot pārdevējus no rindas.

Atbildot uz jautājumu par nepieciešamību pastāvīgi nodrošināt policijas klātbūtni pie robežpunkta, Taro skaidroja, ka likums neparedz policijas pienākumu organizēt gājēju rindu, kas veidojas sabiedriskā telpā. PPA atbild par sabiedrisko kārtību un izmanto patrulēšanu, pamatojoties uz riska novērtējumu. Pastāvīgs stacionārs postenis rindas veidošanās vietā ministrijas ieskatā nav lietderīgs un nesamērīgs. Konflikta vai vardarbības draudu gadījumā iedzīvotājiem iesaka zvanīt policijai pa tālruni 112.

Noslēdzot atbildi, Taro vēlreiz atgādināja, ka atbalsta Ārlietu ministrijas ieteikumu pilnībā izvairīties no ceļojumiem uz Krieviju. PPA turpinās nodrošināt kārtību robežas tuvumā, izmantojot riskorientētu patrulēšanu un reaģējot uz konkrētiem incidentiem.