Microsoft pakalpojumu traucējumi atklāj Igaunijas valsts atkarību no uzņēmuma
Piektdien Microsoft pakalpojumu atteice traucēja daudzu Igaunijas iestāžu un uzņēmumu darbu, tostarp tiesu e-pastu. Eksperti norāda uz valsts atkarību no lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, taču pilnīga pāreja uz citiem risinājumiem tiek vērtēta kā sarežģīta.

Igaunijā piektdien, 13. novembrī, traucējumi Microsoft pakalpojumos izjauca daudzu valsts iestāžu un uzņēmumu darbu. Problēmas ar tādām lietotnēm kā Outlook un Teams sākās ceturtdienas vakarā, un tās ietekmēja piekļuvi e-pastam, kalendāriem un citiem rīkiem. Līdz piektdienas pusdienlaikam Microsoft nebija paziņojis, kas atteici izraisījis. Notikums ataino, cik lielā mērā Igaunijas valsts pārvalde balstās uz viena ASV tehnoloģiju uzņēmuma biroja programmatūru.
Kāpēc iestādes izmanto Microsoft
Iestādēm nav pienākuma lietot Microsoft produktus, taču vairums tos ir izvēlējušās. Valsts IT centra (RIT) tehnoloģiju un inovāciju direktora vietnieks Taivo Tenders skaidroja, ka Microsoft tika izraudzīts par valdības centralizēto darbavietu pakalpojumu platformu, kad sāka vienādot valsts IT pakalpojumus. Centralizācijas mērķis bija uzlabot iestāžu sistēmu kvalitāti un drošību un apvienot tehniskās zināšanas vienuviet. Pašlaik RIT apkalpo 86 iestādes, un pāreja notiek pakāpeniski. Pēc Tendera teiktā, būtisku trūkumu nav konstatēts, taču nākamgad plānots padziļināti izpētīt alternatīvas, salīdzinot izmaksas un atkarības riskus.
Ekspertu vērtējumi
Kiberdrošības uzņēmuma Cybexer Technologies eksperts Āre Reintams norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka traucējumus izraisījis kiberuzbrukums. Viņaprāt, iemesls varētu būt serveru pārslodze un datu plūsmas pāradresēšana. Pazīmju par personas datu vai paroļu noplūdi pašlaik nav. Reintams uzskata, ka visas Microsoft vides nomaiņa nebūtu praktiska, jo prasītu ievērojamus finanšu un cilvēkresursus.
Uzņēmējs Taavi Kotka atzina, ka Microsoft lietošana pati par sevi nav problēma, un norādīja, ka dažas iestādes jau izmanto atvērtā koda risinājumus.
Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Tieslietu un digitālo lietu ministrijas valsts IKT infrastruktūras nodaļas vadītājs Eriks Jansons minēja, ka licencēšanas izmaksas ar laiku pieaugušas. Iestādēm esot rezerves sistēmas, kaut tām var būt ierobežotāka funkcionalitāte. Ilgtermiņā viņš uzskata par svarīgu Eiropas pašas suverēno mākoņrisinājumu izstrādi, ko jau sākusi Eiropas Komisija.
Ietekme uz tiesām
Atteice traucēja arī tiesu e-pastu. Harju apgabaltiesas pārstāve Viivika Siplane informēja, ka procesuālos dokumentus pašlaik nevar iesniegt pa e-pastu, un aicināja izmantot publisko e-lietas sistēmu.
/nginx/o/2025/02/16/16659616t1h4813.jpg)
/nginx/o/2026/02/27/17479986t1h46d0.jpg)
