Ieslodzītā musulmaņu zinātnieka intervija Indijā raisa strīdu par minoritātes vietu demokrātijā
Indijā ieslodzītais 38 gadus vecais musulmaņu zinātnieks Šarjīls Imams intervijā no cietuma apgalvoja, ka valsts musulmaņiem praktiski nav ietekmes demokrātijā. Viņa teiktais izraisījis polarizētas debates par musulmaņu pārstāvību un sekulārismu.
Indijā, kur dzīvo aptuveni 1,4 miljardi iedzībotāju, norit asas debates par to, vai valsts demokrātija ir pievīlusi savu lielāko minoritāti – musulmaņus, kuri veido ap 14 procentiem iedzīvotāju. Diskusiju izraisīja 38 gadus vecais musulmaņu zinātnieks Šarjīls Imams, kurš 29. septembrī sniedza garu interviju ziņu portālam The Quint no cietuma kameras Ņūdelijā.
Intervijā Imams teica, ka Indijā dzīvo ap 210 miljoniem musulmaņu, taču demokrātijā viņiem praktiski nav teikšanas. Viņš kritizēja konstitūciju par varas centralizāciju, nosauca valsts sekulārismu par islamofobisku un šauru, kā arī apgalvoja, ka demokrātija kalpo musulmaņu politiskās pārstāvības un tiesību ierobežošanai. Imams piedāvāja "konstitucionālo republikānismu" ar decentralizētu varu un lielākām kopienu tiesībām, kā arī proporcionālu vēlēšanu sistēmu vietā, kur uzvar kandidāts ar relatīvi visvairāk balsu.
Kas ir Šarjīls Imams
Imams nāk no Bihāras štata, absolvējis Bombejas Indijas Tehnoloģiju institūtu datorzinātnēs, strādājis par programmētāju, vēlāk studējis doktorantūrā Džavaharlala Nehru universitātē, pētot Indijas musulmaņu politisko vēsturi. Viņš bija viens no galvenajiem sēdprotesta organizatoriem Šahīnbāgā, Ņūdelijā, pret 2019. gada pilsonības likumu, ko ANO nosauca par fundamentāli diskriminējošu pret musulmaņiem. Viņu apcietināja 2020. gada janvārī par vardarbības musināšanu runās. Nākamajā mēnesī Ņūdelijas ziemeļaustrumos izcēlās nemieri, kad viņš jau atradās apcietinājumā, taču viņam tomēr izvirzīja apsūdzības, tostarp saskaņā ar stingru pretterorisma likumu. Kopā ar vēl aptuveni desmit musulmaņu studentiem un aktīvistiem, tostarp Umaru Halidu, viņš bez tiesas procesa atrodas cietumā.
Atbildes un kritika
Imams kritizēja arī Mahatmu Gandiju, Džavaharlalu Nehru un Indijas liberāļus, apgalvojot, ka sekulārā un hindutvas ideoloģija balstās uz līdzīgām idejām. Juridiskais eksperts Mohds Zīšans Ahmads atzina jautājumu nopietnību, bet sekulārisma pielīdzināšanu hindutvai nosauca par nepārliecinošu. Kolumnists Ibn-e-Khaldun Bharati Imama uzskatus raksturoja kā islamistisku programmu. Politiskais analītiķis Asims Alī norādīja uz lietas absurdumu, bet Imama vēstures izpratni nosauca par izkropļotu. Profesors Irfans Ahmads piekrita, ka starp Kongresu un valdošo BJP nav būtiskas atšķirības sekulārisma jautājumā.
