Iespējamā ASV un Irānas vienošanās: galvenie strīdus punkti

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka vienošanās ar Irānu varētu būt tuvu. Viņš pieminēja saprašanās memorandu, kuru abas puses cer noslēgt tuvākajās dienās. Irānas amatpersonas norādīja, ka memoranda projekts vēl nav apstiprināts, tomēr, ja ASV pieņems Irānas priekšlikumu, Irāna, visticamāk, rīkosies līdzīgi. Vienošanās būtu nozīmīgākais diplomātiskais notikums kopš konflikta sākuma pirms vairāk nekā trim mēnešiem.

Kodolprogramma kā galvenais šķērslis

Sarunu centrā ir Irānas kodolprogramma, jo īpaši rīcība ar aptuveni 400 kilogramiem urāna, kas bagātināts līdz 60%. Turpmākas bagātināšanas gadījumā šis materiāls teorētiski varētu būt pietiekams vairāku kodolieroču izgatavošanai. Irānas valsts ziņu aģentūra IRNA paziņoja, ka Irānas tiesības bagātināt urānu un saglabāt bagātināto materiālu tiks uzsvērtas ar mērķi tās iekļaut galīgajā vienošanās. ASV esot ierosinājušas ilgtermiņa moratoriju līdz 20 gadiem, bet Teherāna to noraidījusi. Tā vietā sarunas fokusējas uz aptuveni piecu gadu pārtraukumu.

Irāna uzskata savu bagātināto urānu par kaulēšanās instrumentu un nevēlas no tā atteikties. Valsts ierosinājusi pati pazemināt bagātināšanas līmeni, bet tikai apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Kā kompromiss tiek apspriesta trešās valsts iesaiste. Krievija vairākkārt piedāvājusi uzņemties Irānas augsti bagātinātā urāna glabāšanu. Ķīna arī esot signalizējusi par vēlmi iesaistīties jaunā darījumā kā starpnieks un loģistikas partneris.

Ekonomiskie aspekti

Līdzās kodoljautājumam centrālā loma ir ekonomiskajai dimensijai. Galvenais strīdus punkts ir par Irānas ārzemēs iesaldētajiem aktīviem, kas tiek lēsti līdz pat 100 miljardiem dolāru (86 miljardi eiro). Liela daļa no šiem līdzekļiem nāk no naftas eksporta, ko ASV sankcijas bloķējušas tādās valstīs kā Dienvidkoreja, Ķīna un Japāna. Teherāna pieprasa atbrīvot 6 līdz 12 miljardus dolāru un mīkstināt sankcijas. ASV valdība vēlas līdzekļus atbrīvot pakāpeniski un tikai humāniem mērķiem. Vienlaikus Vašingtonā notiek diskusijas par iespēju izmantot daļu iesaldēto aktīvu, lai kompensētu zaudējumus ASV sabiedrotajiem Persijas līča reģionā.

Trampa komentāri par Irānas atjaunošanu

Savā ierakstā Truth Social 8. jūnijā Tramps sacīja, ka miera sarunas norit, "ja vien ceļā nestājas nezināšana vai stulbums". Intervijā ABC News viņš piebilda, ka "ja cilvēki ir stulbi, mēs nonāksim pie tā, ka mums būs jāiznīcina veselas valsts infrastruktūra", un tad ASV, iespējams, palīdzēs to atjaunot. Tramps minēja, ka tas varētu būt kā Māršala plāns Irānai, un piebilda: "Bet mēs iegūsim pusi viņu naftas." Irāna noraida jebkādu ārvalstu kontroli pār saviem naftas resursiem kā nacionālās suverenitātes pārkāpumu.

Hormuza šauruma nākotne

Kā pirmais solis pēc vienošanās tiek paredzēta pakāpeniska kuģošanas normalizēšana Hormuza šaurumā un ASV blokādes atcelšana Irānas ostām. Pirms konflikta caur šo šauro vietu tika pārvadāti aptuveni 20% pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta. Lai gan kopš 8. aprīļa ir spēkā pamiers, pēdējās nedēļās notikušas gandrīz ikdienas militāras sadursmes. ASV operācijas mērķis esot vājināt Irānas militārās spējas, īpaši kontroli pār Hormuza šaurumu. Irāna atbildējusi ar tiešiem uzbrukumiem ASV mērķiem. Piektdien Irānas valsts mediji paziņoja, ka Teherāna neatsakās no kontroles pār šo stratēģisko šaurumu. Ilgstoša konflikta gadījumā Hormuza šaurums varētu kļūt par vienu no lielākajiem ģeopolitiskajiem riskiem globālās ekonomikas stabilitātei.