Igaunija aizsargā 15 vēsturiskus kuģu vrakus kā kultūras pieminekļus

Igaunijas kultūras ministre Heidija Purga ir pasludinājusi 15 kuģu vrakus Igaunijas ūdeņos par kultūras pieminekļiem. Visi vraki ir vismaz 100 gadu veci, un tie tagad aizsargāti kā arheoloģiskie pieminekļi. Šis solis paplašina Baltijas jūras valsts zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību.

Ministrija norāda, ka vraki ir svarīga Igaunijas zemūdens kultūras mantojuma daļa. Tie sniedz vērtīgu informāciju par kuģu būvi, jūrniecību, jūras tirdzniecību un jūras kara vēsturi dažādos laikposmos.

Kādi vraki iekļauti

Aizsargāto objektu sarakstā ir 12 buru kuģu vraki, iznīcinātājs S31, viens tvaikonis un tirdzniecības tvaikonis Success. Četri vraki atrodas Igaunijas iekšējos ūdeņos, deviņi teritoriālajos ūdeņos un divi izņēmuma ekonomiskajā zonā. Visi ir pietiekami labi saglabājušies, lai kalpotu kā svarīgi arheoloģiskie vēstures avoti.

Pašlaik Igaunijā aizsargāti 122 zemūdens pieminekļi, tāpēc 15 jaunie objekti ir ievērojams paplašinājums. Purga uzsvēra, ka tas ir arī iespēja atzīmēt UNESCO Konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību 25. gadadienu.

Aizsardzības kārtība

Zemūdens piemineklis ietver pašu vraku un ar to saistīto arheoloģisko kultūrslāni, tostarp atdalītās daļas. Teritorija ap vraku var būt arī jūras kapi. Ap katru pieminekli izveidos 300 metru platu aizsargjoslu, lai iestādes varētu novērtēt tuvumā plānotu darbību ietekmi un vajadzības gadījumā veikt pasākumus bojājumu novēršanai.

Nacionālā mantojuma pārvaldes zemūdens arheoloģijas padomniece Maili Roio norādīja, ka katrs vraks ir unikāls un neaizvietojams vēstures avots. Pēc viņas teiktā, tas bieži sniedz sīkāku informāciju par kuģu būvi, tirdzniecību, jūras karu un tā laika ikdienu nekā rakstveida avoti. Baltijas jūras īpašie saglabāšanās apstākļi devuši izcilu zemūdens mantojumu, par kuru jāuzņemas atbildība.

Aizsardzība palīdz Igaunijai pildīt saistības saskaņā ar 2001. gada UNESCO konvenciju. Valsts tai pievienojās 2021. gada 2. februārī.