Igaunija apsver "Rail Baltica" sava posma pabeigšanu atlikt līdz 2034. gadam

Igaunijas valdība apsver iespēju pagarināt sava "Rail Baltica" posma pabeigšanas termiņu no pašlaik plānotā 2030. gada līdz 2034. gadam. Mērķis ir pilnvērtīgāk izmantot Eiropas Savienības finansējumu un mazināt slogu valsts budžetam. Jautājums šobrīd tiek risināts Igaunijas 2027. gada valsts budžeta sarunu ietvaros.

Ātrums pret izmaksām

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals atzinis, ka valsts tehniski spētu pabeigt savu dzelzceļa posmu līdz 2030. gadam, taču tas prasītu būtiski lielāku finansējumu no valsts budžeta. Pēc viņa vārdiem, ātrāka būvniecība nozīmētu lielākus pašu ieguldījumus, savukārt lēnāks temps ļautu piesaistīt ievērojami vairāk ES līdzekļu.

Nākamais ES finansējuma periods ilgs līdz 2034. gadam, un Igaunijas valdība apsver būvniecības grafiku saskaņot ar šo periodu, lai pēc iespējas lielāku projekta daļu apmaksātu no ES, nevis valsts kases.

Nepieciešama skaidrība par ES finansējumu

Igaunijas izglītības un pētniecības ministre Kristina Kallasa uzsvērusi, ka valdībai jāzina, kad un cik ātri būs pieejami ES līdzekļi, lai varētu izstrādāt atbilstošu grafiku. Viņa arī norādījusi, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jāsaskaņo savu "Rail Baltica" posmu būvniecības grafiki savstarpēji un ar ES finansējuma pieejamību.

Mihals piebildis, ka no trim Baltijas valstīm Igaunija līdz šim visvairāk pavirzījusies uz priekšu sava posma būvniecībā un principā spētu to pabeigt līdz 2030. gadam. Tomēr valdībai jāizsver, vai straujāks temps ir attaisnojams, ņemot vērā nepieciešamību pēc lielāka valsts finansējuma.

Baltijas valstis pašlaik apspriež kopīgu nostāju par projekta turpmāko grafiku, un Igaunijas valdība savus plānus solījusi precizēt nākamnedēļ.

"Rail Baltica" ir starptautisks projekts, kas paredz izbūvēt aptuveni 870 kilometrus garu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju no Tallinas caur Rīgu un Kauņu līdz Lietuvas un Polijas robežai.