Igaunijā azartspēļu pašierobežojumu saraksts tuvojas 21 000 cilvēku; plāno pārskatīt likumu
Igaunijā gandrīz 21 000 cilvēku iekļauti azartspēļu pašierobežojumu sarakstā, tādēļ Finanšu ministrija nākamgad plāno pārskatīt Azartspēļu likumu, iespējams, ļaujot sarakstam pievienot arī ģimenes locekļu vai tiesas ierosinājumā.
Pēdējos gados Igaunijā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri paši sev noteikuši azartspēļu ierobežojumus – tagad sarakstā ir gandrīz 21 000 personu. Finanšu ministrija plāno nākamgad pārskatīt Azartspēļu likumu, precizējot arī to, kā tiek veidots ierobežojumu saraksts. Jaunās izmaiņas varētu stāties spēkā 2026. gada vidū.
Pagājušajā gadā valsts azartspēļu nodokļos iekasēja 61 miljonu eiro. Sarakstā iekļauto cilvēku skaits pēdējo trīs gadu laikā nepārtraukti audzis: 2023. gadā tajā bija 17 203 cilvēki. Viena persona var ierobežot vairāku veidu spēles. Šobrīd azartspēļu ierobežojumi attiecas uz 20 628 cilvēkiem, sporta totalizatora likmju – uz 9 767, bet loteriju – uz 5 968 cilvēkiem. Sporta totalizatora ierobežojumi kopš gada sākuma pieauguši par 348.
Cilvēks sarakstā tiek iekļauts uz nenoteiktu laiku, pamatojoties uz viņa paša rakstisku iesniegumu, un viņam jānorāda periods, pēc kura var iesniegt jaunu pieteikumu, lai izslēgtu sevi no saraksta. Šis periods nevar būt īsāks par sešiem mēnešiem un ilgāks par trim gadiem, skaidroja Nodokļu un muitas pārvaldes akcīzes nodokļu departamenta vadītāja Jekaterina Ņikitina. Viņa norādīja, ka pieaugošais pašierobežojumu skaits liecina, ka cilvēki arvien vairāk apzinās spēlētāju aizsardzības mehānismus un tie darbojas labi.
Saskaņā ar Azartspēļu likumu azartspēļu organizatoriem jānodrošina, lai sarakstā esošās personas nevarētu spēlēt tām ierobežotās spēles. Finanšu ministrijas Finanšu informācijas politikas departamenta vadītājs Rainers Osaniks sacīja, ka tikai atsevišķos gadījumos uzņēmumi nav ievērojuši šo prasību. Ja cilvēks ir sarakstā, bet viņam tomēr ļauts spēlēt, organizatoram jāatmaksā zaudētā nauda; ja viņš laimē, laimests jāatdod.
Nākamgad ministrija plāno pārskatīt likumu, tostarp noteikumus par saraksta veidošanu. Osaniks norādīja, ka problēma ir tā, ka atkarīgie bieži nevēlas sevi iekļaut sarakstā. Šobrīd neviens cits viņus tur nevar iekļaut, bet ģimenes locekļi bieži cieš. Sistēmai būtu jāļauj iekļaut cilvēku sarakstā arī pēc ģimenes locekļa iniciatīvas vai ar tiesas lēmumu – Igaunijas tiesību akti to pašlaik neparedz. Tiks analizēts, kā tas būtu iespējams.
