Igaunijā šoziem sadārdzināsies gandrīz visi apkures veidi

Igaunijā, sākoties apkures sezonai, sadārdzinās gandrīz visi apkures veidi, un globālo krīžu izraisītais degvielas cenu kāpums ietekmē mājsaimniecību izmaksas visā valstī. Vairums igauņu māju izmanto centralizēto apkuri, taču plaši sastopama arī malkas, gāzes un siltumsūkņu apkure.

Malkas cenas pieaugušas neliels, jo izejmateriālu cenas saglabājušās stabilas — sausas malkas cena var kāpt par 5–10%, savukārt kokskaidu granulu cenas sasniegušas rekordaugstu līmeni, jo Igaunijas granulu eksports uz Poliju pieaudzis par pusi.

Centralizētā apkure un gāze

No astoņiem Igaunijas centralizētās apkures reģioniem cenas paaugstinājušās piecos, vidēji par aptuveni 10%. Tallinā atkritumu dedzināšanas iekārta Iru šopavasar paaugstināja cenu par 6%, bet kokskaidu cenas pieaugušas par aptuveni 20%.

Galvenais cēlonis ir dabasgāze, ko centralizētās apkures uzņēmumi izmanto trešdaļai līdz pusei siltumenerģijas ražošanas. Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, gāzes tirgus cena pieaugusi divarpus reizes tā dēvētās Hormuza krīzes dēļ. Uzņēmums Elenger norāda, ka tā klientiem ar tirgus cenas plānu jārēķinās ar 35–40% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu.

Narvā situācija smagākā

Vissmagākā situācija ir Narvā, kur centralizētā apkure lielā mērā atkarīga no gāzes. Pilsētā, kur apkure līdz nesenam laikam bija lēta, cenas tagad sasniegušas augstāko līmeni Igaunijā — 137 eiro par megavatstundu. Pilsētas mērs norādīja, ka augsto pensionāru un bezdarbnieku īpatsvaru, kā arī daudzās neizolētās padomju laika ēkas dēļ apkure var patērēt pusi no pensionāru ienākumiem.

Narva lūdz valstij īpašu atļauju šoziem izmantot degslānekļa eļļu, kas patlaban ir lētāka par dabasgāzi. Vides pārvalde atļauju plāno izsniegt nākamnedēļ. Arī uzņēmums Utilitas apsver līdzīgas atļaujas pieprasīšanu, lai nodrošinātu apkures nepārtrauktību, tomēr nākamajā apkures sezonā tas plāno samazināt atkarību no gāzes zem 10%, pateicoties jaunai notekūdeņu un jūras ūdens siltumsūkņu stacijai.