Igaunijā Baltijas aizsardzības līnijas būvniecība aizkavējusies uz pusgadu

Igaunijā pie valsts austrumu robežas tiek veidota Baltijas aizsardzības līnija, kas ietver betona bunkurus, prettanku grāvjus un šķēršļus. Šīs līnijas nākamo posmu būvniecība ir aizkavējusies aptuveni uz pusgadu, jo radušies strīdi par valsts iepirkumu. Tas ietekmē arī to, vai projektu izdosies pabeigt līdz 2027. gada beigām.

Kas jau ir izdarīts

Pagaidām gatavi divi atbalsta punkti, kuros kopā ir 28 bunkuri. Kopumā plānots uzbūvēt aptuveni 40 šādu punktu un palielināt bunkuru skaitu līdz apmēram 600. Atbalsta punkti tiks izvietoti Igaunijas ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos. Saskaņā ar plānu aizsardzības josla var stiepties valsts iekšienē līdz četrdesmit kilometriem.

Kāpēc darbi aizkavējušies

Celtniecību bija paredzēts sākt šā gada trešajā ceturksnī, taču radās strīdi saistībā ar valsts iepirkumu. Aizsardzības investīciju centra projekta vadītājs Armins Sīlivasks Igaunijas sabiedriskajai televīzijai raidījumā „Aktuaalne kaamera” teica, ka strīdu dēļ zaudēts aptuveni pusgads. Būvniecību cer turpināt nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās vai otrā ceturkšņa sākumā.

Sīlivasks norādīja, ka šobrīd nevar ar simtprocentīgu pārliecību apgalvot, ka darbus nevarēs pabeigt līdz 2027. gada beigām. Iepirkuma dalībniekiem papildus iespējamajai cenai vēlas noskaidrot arī viņu ražošanas jaudas, un pēc tam varēs noteikt projekta pabeigšanas datumu.

Izmaksas un mērķis

Viens bunkurs ar iekārtu maksā aptuveni 60 000 eiro. Igaunijas līnijas daļai atvēlēti ap 60 miljoniem. Igaunijas Aizsardzības spēku inženiervienību inspektors Ainars Afanasjevs skaidroja, ka šķēršļu uzdevums ir palēnināt un aizkavēt pretinieku, tādējādi radot piemērotus mērķus brīdī, kad pretinieka bruņumašīna vai tanks apstājas. Bunkuri galvenokārt palīdz karavīriem izdzīvot ugunsuzbrukumā un pasargā no artilērijas uguns. Pie tiešas aviācijas bumbas trāpījuma šāda aizsardzība ir apšaubāma, taču tuva sprādziena gadījumā patvērums palīdzēs.

Aizsardzības līniju kopīgi veido Igaunija, Latvija un Lietuva. Katra valsts savu daļu būvē par saviem līdzekļiem un savā tempā.