Igaunijā brīdina: aizsardzības ministrijas kanclera atlaišana varētu radīt bīstamu precedentu
Aizejošais Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs kancleja Kaimo Kūska atlaišanu skaidro ar valsts drošības interesēm pirms parlamenta vēlēšanām, taču eksperti brīdina par bīstama precedenta risku.
Igaunijas aizejošais aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Reformu partija) paziņojis, ka aizsardzības ministrijas kanclera Kaimo Kūska atbrīvošana no amata atbilst valsts drošības interesēm, ņemot vērā tuvojošās parlamenta vēlēšanas un iespējamos Krievijas mēģinājumus izmantot "mīksto varu".
Pēc Pevkura teiktā, tuvākie astoņi mēneši ir kritiski, jo Igaunija, Zviedrija, Somija, Latvija un Polija gatavojas iekšpolitiskām vēlēšanām, un Krievija centīsies šķelt sabiedrību. Tāpēc, viņaprāt, ministrijai jāstrādā bez iekšējiem konfliktiem starp ministru un kancleru, jo tikai saskaņota vadības darbība var nodrošināt Igaunijas drošības intereses.
Eksperti brīdina par precedentu
Savukārt Marika Priske, kura ilgus gadus strādājusi par kancleri Ekonomikas un komunikāciju ministrijā (2002–2014) un vēlāk Sociālo lietu ministrijā (2014–2021), uzskata, ka Kūska atlaišana pašreizējā situācijā var kļūt par bīstamu precedentu. Viņa pauda cerību, ka notikušais nekļūs par ierastu praksi, jo Igaunijā līdzīgas shēmas, ja tās vienreiz nostrādā, mēdz pārņemt arī nākamās valdības. Priske pauda cerību, ka amatā nāks objektīvs un pieredzējis cilvēks, kas palīdzēs pārvarēt pašreizējo krīzi.
Jaunā ministra kandidāts uzsver drošības draudus
Martins Herems, kuru dēvē par galveno kandidātu aizsardzības ministra amatam, atteicās atklāt detaļas par iespējamo konfliktu ar bijušo kancleru. Viņš uzsvēra, ka svarīgāk ir izvērtēt, cik reāli Igaunija novērtē Krievijas apdraudējumu un vai valsts ir gatava iespējamām pārmaiņām drošības situācijā. Intervijā ERR Herems norādīja, ka pēc gada Krievija varētu izmantot militāru spēku pret Igauniju nezināmā apmērā, un valstij jāizvērtē, vai sagatavotība ir pietiekama, lai to neitralizētu.
Jaunajam ministram nāksies risināt arī jautājumus, kas saistīti ar skandalozajiem munīcijas iepirkumiem, kurus tagad izmeklē Eiropas prokuratūra. Ģenerālprokurore Astrida Ase paskaidroja, ka noziegumi, kas apdraud Eiropas Savienības līdzekļus, ir Eiropas prokuratūras kompetencē, un valsts prokuratūrai šajā gadījumā nav tiesību iejaukties lēmumā.
