Igaunijā diskutē par vieglo kaujas lidmašīnu iegādi, jo Krievija izmanto reaktīvos dronus
Igaunijas aizsardzības ministrs Martins Hērems uzskata, ka vieglās mācību un kaujas lidmašīnas varētu palīdzēt cīnīties pret Krievijas reaktīvajiem droniem. Kritiķi norāda uz augstajām izmaksām, nepieciešamību samazināt citas aizsardzības programmas un iespējamo tehnoloģiju novecošanu.
Igaunijā norit diskusija par vieglo mācību un kaujas lidmašīnu, piemēram, L-39 vai Hawk, iegādi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai. Iemesls ir tas, ka Krievija pēdējā gada laikā arvien aktīvāk izmanto ātrgaitas bezpilota lidaparātus ar reaktīvajiem dzinējiem, pret kuriem tradicionālie pretgaisa līdzekļi ne vienmēr ir efektīvi. Par ziņu vēsta Igaunijas sabiedriskā medija raidījums „Aktuaalne kaamera +”. Lēmums vēl nav pieņemts, un tas būs politiskās vadības ziņā.
Ministra arguments
Aizsardzības ministrs Martins Hērems skaidro, ka Krievijas lietotie droni ar reaktīvajiem dzinējiem būtībā ir lētas reaktīvās raķetes, un viens no efektīvākajiem līdzekļiem pret tiem ir reaktīvās lidmašīnas. Igaunijas gaisa spēki jau izmanto divas Čehijā ražotas L-39 lidmašīnas kā treniņlidmašīnas. Pēc ministra teiktā, aizsardzības plāna pārskatīšanu izraisījusi jauna pieredze un zināšanas, tostarp no kara Ukrainā.
Aizstāvji atgādina, ka Igaunija pretgaisa aizsardzību līdz šim balstījusi galvenokārt uz zemes sistēmām. Shield uzņēmuma attīstības vadītājs Baltijas valstīs Jāks Tariens norāda, ka aizsardzībai jābūt daudzslāņu un ka bruņotas gaisa platformas būtu nākamais līmenis. Parlamenta valsts aizsardzības komisijas loceklis Leo Kunnass uzskata, ka sākt vajag ar vieglajiem iznīcinātājiem, jo uzreiz pāriet uz F-35 nav iespējams.
Kritika un izmaksas
Eksperti lēš, ka viegla iznīcinātāja cena var sasniegt līdz 20 miljoniem eiro, turklāt nepieciešami papildu izdevumi bruņojumam, apkopei un pilotu sagatavošanai. Pieredzējuša piloda apmācība var aizņemt apmēram gadu, bet pilotam bez pieredzes – apmēram divus. Aizsardzības spēku akadēmijā militāro pilotu sagatavošana jau sākta.
Atvaļinātais pulkvedis Hanness Toomsalu uzskata, ka vienas eskadriļas nepietiks pret masveida uzbrukumiem un ka kara apstākļos gaisa telpai jābūt pilnībā aizsegtai. Bijušais aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norāda, ka esošā budžeta ietvaros lidmašīnām nāktos samazināt citas programmas. Hērems gan apliecina, ka kuģu iegādi Igaunija neatteiksies, un to atbalsta arī bijušais flotes komandieris Jūri Saska, atgādinot, ka aptuveni 8% Igaunijas ārējās tirdzniecības notiek pa jūru.
Tariens piebilst, ka tuvāko piecu septiņu gadu laikā alternatīvas lidmašīnām nematot, taču nākotnē līdzīgus uzdevumus varētu veikt bezpilota kaujas platformas.
