Igaunija gatava nekavējoties slēgt robežu ar Krieviju mobilizācijas gadījumā

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē kopā ar ārlietu ministru Margusu Cahknu paziņoja, ka valdība ir gatava nekavējoties slēgt robežu ar Krieviju, ja mainīsies drošības apdraudējuma novērtējums, tostarp gadījumā, ja Krievijā tiktu izsludināta mobilizācija.

Mihals uzsvēra, ka Igaunija pastāvīgi seko līdzi situācijai Krievijā. Savukārt Cahkna komentēja valdības dokumentu reģistrā parādījušos dokumentu par Krievijas Federācijas mobilizāciju, norādot, ka drošības jautājumu kabinets regulāri apspriež dažādus scenārijus gadījumam, ja Krievija — Igaunijas galvenais drošības apdraudējuma avots — veiktu kādas darbības. Viņaprāt, vispārējas mobilizācijas izsludināšana būtu nozīmīgs solis, kas palielinātu iekšējo spriedzi Krievijā.

Mihals atgādināja, ka Krievijas ekonomikā nav neviena veselīga sektora un ka ik mēnesi 30 līdz 40 tūkstoši vīriešu tiek nogalināti vai ievainoti. Viņaprāt, kādā brīdī Krievijai nāksies rīkoties, lai turpinātu karu, un NATO un Eiropas Savienības valstīm jābūt gatavām šādiem soļiem.

Premjers paskaidroja, ka robežas slēgšanas pasākumi tiek pielāgoti draudu novērtējumam — robežu var slēgt nekavējoties, kā tas jau darīts gadījumos, kad uz robežpunktiem notikuši nemieri. Policijas un robežsardzes departaments, kā arī iekšlietu ministrs par to ir informēti, un ir iespēja ļoti ātri slēgt robežpunktus. Lēmumos par robežu vienmēr darbojas savstarpējības princips.

Jau tagad robežpunktu darba laiks ir saīsināts un ieviesta pilnīga muitas kontrole. Igaunijā līdz šim iniciatīva par pilnīgu robežas slēgšanu ar Krieviju nav guvusi pietiekamu atbalstu. Somija savukārt kopš 2023. gada beigām uz nenoteiktu laiku ir slēgusi savas sauszemes robežas ar Krieviju, atsaucoties uz Krievijas izraisītu migrācijas spiedienu. Igaunijas valdība 13. augustā apstiprināja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu uz nenoteiktu laiku pagarināt 12 stundu darba režīmu autotransporta robežpunktos ar Krieviju.