Igaunijā jauniešiem grūti atrast pirmo darbu: bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējos gados
Igaunijā bez darba ir aptuveni 15 000 jauniešu, un tas ir augstākais jauniešu bezdarba līmenis pēdējos gados. Darba devēji prasa pieredzi, ko pirmā darba meklētāji nevar uzrādīt, bet Igaunijas Bezdarbnieku kase atzīst trūkumus jauniešu atbalstā.
Igaunijā jauniešu bezdarbs ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējos gados: darba nav aptuveni 15 000 jauniešu. Par problēmu stāstīja raidījums „Impulss” Igaunijas sabiedriskajā televīzijā ETV. Pirmā darba meklētāji nonāk apburtajā lokā, jo darba devēji sagaida vairāku gadu darba pieredzi.
Viena jauniešu pieredze
Pērnavas iedzīvotāja Keilija Partsa pēc mācību beigšanas mārketinga specialitātē bija reģistrēta Bezdarbnieku kasē (valsts nodarbinātības iestādē). Pazīšanu dēļ viņa nejauši ieguva iespēju aizvietot skolotāju palīgus bērnudārzā un sapratusi, ka šis darbs viņu aizrauj. Taču apmācību pārkvalificēšanai caur kasi viņa nesaņēma — tika pateikts, ka Pērnavas apriņķī skolotāju jau ir pārāk daudz.
Partsa norādīja arī uz ierobežojumiem īslaicīgiem blakusdarbiem, kamēr persona ir reģistrēta kasē. Viņai teica, ka vienā vietā, kur reiz strādāts, otrreiz doties nedrīkst. Pēc viņas teiktā, tas apgrūtina uzticības veidošanu ar darba devēju.
Iestādes un ministres atbildes
Bezdarbnieku kases vadītājs Gerts Tīvass atzina, ka iestādei ir kur attīstīties, un atvainojās. Viņš teica, ka jautājumā par blakusdarbiem pastāv neskaidrības. Kopš septembra ieviesta jauna iespēja — izmēģinājuma darba diena, bet šogad kasē sākuši strādāt īpaši jauniešu nodarbinātības konsultanti.
Ekonomikas un rūpniecības ministre Līna Vahtrasa aicināja jauniešus izvērtēt dažādas vakances, nevis koncentrēties uz sapņu darbu, jo pirmā pieredze palīdz papildināt CV un vēlāk pārliecinošāk sarunāties par algu. Viņa ierosināja izveidot digitālu platformu, kurā jaunieši varētu norādīt prasmes un vēlmes un tikt tieši savienoti ar darba devējiem.
Igaunijas Centrālās darba devēju savienības vadītājs Hando Suters atzina, ka jaunieši īstermiņā darba devējiem rada papildu slodzi, taču arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka bez jauniešu pieņemšanas un apmācības tie zaudēs konkurētspēju.
Igaunijas Mākslas akadēmijas rektore Hilka Hijopa uzsvēra, ka universitātēm jāpalīdz attīstīt plašu prasmju klāstu, nevis tikai šauru specializāciju. Valsts kancelejas padomniece un karjeras konsultante Monika Tamla ieteica pamatskolā ieviest atsevišķu karjeras konsultēšanas mācību priekšmetu.
