Igaunija joprojām uztur Krievijas gāzes vadu uz Kēnigsbergu un apsver tā slēgšanu
Igaunijas teritorijā joprojām darbojas cauruļvada posms, pa kuru Krievija var piegādāt gāzi Kēnigsbergas apgabalam. Valdība vēlas tranzītu izbeigt, taču tam nepieciešama vienošanās ar Latviju.
Igaunija turpina uzturēt Krievijas dabasgāzes cauruļvada posmu Veru apriņķī valsts dienvidaustrumos, ko Krievija var izmantot sava Kēnigsbergas apgabala (Kaļiņingradas apgabala, Krievijas eksklāvs starp Lietuvu un Poliju) apgādei. Par to raksta Igaunijas sabiedriskā medija portāls "ERR News". Igaunijas premjerministrs vēlas tranzītu izbeigt, bet tam nepieciešama vienošanās ar Latviju.
Kas ir šis cauruļvads
Igaunijā esošā sekcija ir 22 kilometrus gara un sastāv no divām 70 centimetru diametra caurulēm. Gāzes vads no Krievijas šķērso Igaunijas dienvidaustrumu stūri, pēc tam ved cauri Latvijai un Lietuvai līdz Kēnigsbergai. Posms pieder Igaunijas elektrības un gāzes pārvades sistēmas operatoram "Elering".
Pamatojoties uz spēkā esošu vienošanos, Krievija šo posmu izmanto kā rezerves apgādes ceļu gadījumam, ja nedarbojas cauruļvads, kas Kēnigsbergu ar gāzi apgādā tieši caur Lietuvu, vai peldošais terminālis pašā Kēnigsbergā. Gāze Krievijai vajadzīga spēkstaciju darbināšanai, jo pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrības tīkla apgabals kļuvis par enerģētiski izolētu teritoriju.
Apjomi un politiskā reakcija
- gada jūlijā pa cauruļvadu tika nogādāta gāze puses teravatstundas apjomā, kas ir aptuveni 15% no Igaunijas gada patēriņa. Tikpat liels apjoms Igauniju šķērsoja 2024. gada rudenī. Laikraksts "Eesti Ekspress" norādīja, ka neviens no par nozari atbildīgajiem politiķiem pēdējos gados nav zinājis par šo vienošanos.
Pēc informācijas apkopošanas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) paziņoja, ka vēlas sākt cauruļvada darbības apturēšanu. Viņš uzdevis Enerģētikas ministrijai un tās vadītājam Erki Keldo (Erkki Keldo) panākt vienošanos ar Latviju, kur atrodas cauruļvada noslēgvārsts, lai gāzes tranzītu izbeigtu. Ja vienošanās nebūs, Igaunija varētu rosināt valsts līmeņa sankcijas, kas aizliegtu gāzes tranzītu.
Keldo brīdināja, ka Krievija gāzes vada slēgšanu varētu izmantot informatīvajās kampaņās pret Baltijas valstīm. Pēc viņa domām, vienošanās ar Latviju varētu tikt panākta pēc jaunās valdības izveides.
Pašlaik gāze pa cauruļvadu neplūst, taču Krievija to joprojām var izmantot. Igaunija Krievijas dabasgāzes importu aizliedza jau 2022. gadā.
