Igaunijā krīzes gatavība pieaug, bet trūkst patvertņu

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro un Glābšanas dienesta vadītājs Margo Klāoss atzīst, ka valsts pakāpeniski kļūst gatavāka lielām krīzēm, taču daudz darba vēl priekšā. Par aktuālu atgādinājumu kalpoja gan Jaunā gada laikā radusies ūdens apgādes pārtraukšana lielā Tallinas daļā, gan atkārtoti gadījumi, kad no Krievijas gaisa telpas Igaunijas teritorijā nokļuvuši droni.

Patvertņu skaits pārāk mazs

Pēc Taro vārdiem, vissliktākā situācija ir ar patvertnēm — pašlaik valstī ir tikai aptuveni 300, kas ir tikai niecīga daļa no faktiskās nepieciešamības. Ministrs norāda, ka viegli paveicamais darbs — esošo patvertņu apzināšana un apzīmēšana — jau izdarīts, bet tagad priekšā grūtāks solis: jau esošo ēku telpu faktiska pielāgošana patvertņu funkcijai.

Dzīvokļu īpašnieki nesteidzas

Lai gan daudzdzīvokļu māju pagrabu pārveidošanai par patvertnēm pieejamas valsts un pašvaldību subsīdijas, iedzīvotāji tās izmanto gausi. Tallinai šogad budžetā dzīvokļu īpašnieku biedrībām paredzēti 1,5 miljoni eiro, taču nauda lielā mērā paliek neizmantota. Tallinas priekšsēdētāja vietnieks Tīts Teriks skaidroja, ka pašvaldība piedāvā segt 70 procentus no izmaksām par pagrabu pielāgošanu, elektrības, ūdensvada un ventilācijas darbiem, ja kopējās izmaksas ir ap 10 000 eiro, taču iedzīvotāji šo iespēju neizmanto pietiekami aktīvi.

Vienlaikus pilsētā turpina ierīkot jaunas publiskās patvertnes, lai gan tās koncentrētas galvenokārt centrā, bet perifērijā pieejamo vietu ir mazāk. Teriks piebilda, ka nākotnē plānots ieviest mobilās patvertnes, kuras nākamgad varētu izvietot Tallinas pilsētvidē. Kopš šī gada visām jaunajām lielajām ēkām, tostarp dzīvojamām mājām, jābūt aprīkotām ar pienācīgu patvertni.

Bažas par skolām un bērnudārziem

Glābšanas dienesta vadītājs Klāoss pauda satraukumu par skolu un bērnudārzu gatavību krīzēm, norādot, ka šajā jomā līdz šim darīts pārāk maz un bērnu aizsardzība izglītības iestādēs joprojām nav nodrošināta. Pēc viņa vārdiem, konkrētu plānu pašlaik praktiski nav, un telpu pielāgošana varētu sākties tikai pēc pāris gadiem, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu.