Igaunija lūgs pilnīgu atbrīvojumu no ES patvēruma meklētāju pārcelšanas mehānisma
Igaunijas parlamenta (Riigikogu) Eiropas Savienības lietu komiteja vienbalsīgi atbalstīja plānu 2027. gadā lūgt pilnīgu atbrīvojumu no ES solidaritātes mehānisma patvēruma meklētāju pārcelšanai. Valdība kā iemeslu min lielo Ukrainas kara bēgļu skaitu valstī.

Igaunijas parlamenta Riigikogu Eiropas Savienības lietu komiteja vienbalsīgi atbalstījusi valdības nostāju, ka nākamajā gadā valstij jālūdz pilnīgs atbrīvojums no ES solidaritātes mehānisma, kas paredz patvēruma meklētāju pārcelšanu starp dalībvalstīm. Igaunija norāda, ka tā jau uzņēmusi lielu skaitu Ukrainas kara bēgļu, kuri saņem pagaidu un starptautisko aizsardzību.
Komitejas priekšsēdētāja Kadri Tali skaidroja, ka ES iekšlietu ministri par 2027. gada solidaritātes rezervi vienosies Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 3. decembrī. Nostāja tur tiks pārstāvēta sanāksmē 3.–4. decembrī.
Kam paredzēta rezerve
Tali teica, ka 2027. gada rezerve galvenokārt domāta, lai palīdzētu Kiprai, Grieķijai, Spānijai un Itālijai tikt galā ar migrācijas spiedienu. Viņasprāt, Ukrainas kara dēļ arī Igaunija nonākusi būtiskā migrācijas situācijā. Saskaņā ar skaidrojošo dokumentu nākamā gada rezerve būtu 35 000 pārcelšanas gadījumu vai 700 miljoni eiro finansiālas palīdzības.
Ja pilnīgu atbrīvojumu panākt neizdosies, Igaunija ir gatava sniegt finansiālu ieguldījumu vai nodrošināt ekspertus un aprīkojumu, taču nepiedalīsies patvēruma meklētāju pārcelšanā. 2026. gadā Igaunijai solidaritātes iemaksa tika samazināta, un valsts rezervē iemaksāja 560 000 eiro. Pilnīgu atbrīvojumu lūgs arī Bulgārija, Čehija, Horvātija, Austrija un Polija.
Eiropas Komisijas vērtējums
Eiropas Komisijas 6. novembrī publicētajā ikgadējā migrācijas ziņojumā migrācijas spiedienā esošas valstis otrajā solidaritātes ciklā nosauktas Grieķija, Kipra, Itālija un Spānija. Riskam pakļautas minētas arī Beļģija, Čehija, Vācija, Igaunija, Īrija, Francija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Somija. Būtiskā migrācijas situācijā klasificētas Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija.
Igaunija pēdējā kategorijā iekļauta galvenokārt tāpēc, ka, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu, pēdējo piecu gadu laikā tajā reģistrēts liels Ukrainas kara bēgļu skaits.


