Igaunijā mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 6%, tirgus atkopjas pēc lejupslīdes
Igaunijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 6%, un tirgus dalībnieki norāda uz augošu pircēju interesi pēc iepriekšējās lejupslīdes. Straujāk aug otrreizējā tirgus segments, savukārt jaunbūvju pārdošana pieaug lēnāk.
Igaunijā mājokļu tirgus pamazām atgūstas pēc vairāku gadu lejupslīdes — Statistikas pārvaldes dati rāda, ka cenas gada laikā pieaugušas par sešiem procentiem. Nekustamā īpašuma nozares pārstāvji atzīst, ka gan cenas, gan pircēju aktivitāte pēdējā laikā palielinās.
Attīstītāju uzbūvēti un iekšēji pabeigti dzīvokļi jaunajos projektos pārdodas labi, un vismaz Tallinā pircēji arvien vairāk izvēlas ērtību un laika ietaupījumu. Attīstītāji vienlaikus vērš uzmanību uz augstākām būvniecības izmaksām, kas paaugstina jaunu dzīvokļu vidējās cenas.
Mājokļu attīstītāja Merko Kodud vadītājs Indreks Tarto norādīja, ka 2024. gads Tallinā bija jaunu māju pārdošanas zemākais punkts, taču pēdējos divos gados darījumu skaits ik gadu pieaudzis par apmēram 5%, kas liecina par pieaugošu pieprasījumu, kaut arī izaugsme ir neliela.
Jaunbūves atpaliek no otrreizējā tirgus
Neraugoties uz to, jaunie dzīvokļi pārdodas sliktāk nekā esošie. Šā gada otrajā ceturksnī darījumu skaits ar jauniem dzīvokļiem bija par vairāk nekā 40% mazāks nekā pirmajā ceturksnī. Turpretī otrreizējais tirgus aug, īpaši ārpus Tallinas.
Portāla City24.ee vadītāja Karina Noppela-Kokerova skaidroja, ka jaunu dzīvokļu cena Tallinā ir noturīga — ap 4635 eiro par kvadrātmetru, un pēdējos divos ceturkšņos tā auguši vien par 0,7–1%. Pašlaik izaugsmi virza otrreizējais tirgus — Tallinā tas audzis par 4,3%, bet ārpus tās par 4,6%. Jauna dzīvokļa cena Tallinā ir par 55% augstāka nekā līdzīga dzīvokļa cena otrreizējā tirgū, Tartu šī starpība ir 43%.
Tā kā algu pieaugums pēdējos gados atpalicis no mājokļu cenu kāpuma, pieprasījums pēc vecākiem dzīvokļiem palielinājies. Bigbank galvenais ekonomists Rauls Eamets prognozē, ka šogad ekonomikas izaugsme sasniegs 2–2,5%, un spēcīgs algu pieaugums varētu vēl vairāk palielināt pieprasījumu pēc mājokļiem, lai gan nākamgad procentu likmju kāpums to varētu bremzēt.
Saskaņā ar Statistikas pārvaldes datiem, mājokļu cenu indekss otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo pieauga par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni — par 5,8%. Dzīvokļu cenas gada laikā pieauga par 5,3%, māju cenas — par 6,8%, taču abos gadījumos šī izaugsme bija lēnāka nekā iepriekšējos ceturkšņos.
