Igaunijā minimālā alga paliek svarīgs vairoglietis zemu atalgotiem darbiniekiem
Igaunijas sociālās drošības eksperte Elle Pītsepa norāda, ka minimālās algas kāpums tieši palīdz zemāk atalgotajiem un mazina nabadzības risku, lai gan nodokļu reforma vien problēmu neatrisina. Nākamā gada minimālās algas sarunas starp arodbiedrībām un darba devējiem sāksies tuvākajā laikā.
Igaunijas sociālo lietu speciāliste Elle Pītsepa publicētā rakstā uzsver, ka valsts noteiktās minimālās algas pieaugums ir būtisks aizsargmehānisms tiem darba ņēmējiem, kuri saņem vismazāko atalgojumu.
No šā gada 1. aprīļa Igaunijā minimālā alga ir 946 eiro mēnesī vai 5,67 eiro stundā — par 60 eiro vairāk nekā 2025. gadā, kad tā bija 886 eiro. Pēc nodokļu un sociālo iemaksu atskaitīšanas pilna laika darbiniekam ar minimālo algu paliek rokā apmēram 865 eiro mēnesī.
Nozare ar zemāko atalgojumu
Izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē vidējā bruto alga 2026. gada otrajā ceturksnī bija 1389 eiro, kamēr vidējā bruto alga valstī sasniedza 2243 eiro — tātad nozares atalgojums veido tikai apmēram 60% no vidējā līmeņa valstī.
Pītsepa uzsver, ka nedrīkst jaukt gada sākumā spēkā stājušos nodokļu reformu ar minimālās algas jautājumu. Minimālās algas saņēmējam nodokļu izmaiņas devušas papildu desmit eiro mēnesī, bet vidējās algas saņēmējam — pat 154 eiro, jo mazāk nopelnošajiem labums ir daudz niecīgāks. Pēc Eurostat datiem Igaunijā minimālās algas pirktspēja ir zemākā starp Eiropas Savienības valstīm.
Darbaspēka mainība un nabadzības risks
Autore atsaucas uz pētījumiem — 2025. gadā 29% apkalpojošās sfēras darbinieku ar algu līdz 1460 eiro plānojuši tuvāko sešu mēnešu laikā mainīt darbu, bet 2026. gada aptaujā 52% tirdzniecības un pakalpojumu nozares darbinieku atzīmējuši, ka viņu finansiālais stāvoklis pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Zema alga veicina darbinieku mainību, kas rada papildu slodzi atlikušajiem kolēģiem un var pastiprināt vēlmi arī viņiem pamest darbu.
Pēc 2024. gada datiem relatīvā nabadzībā Igaunijā dzīvojuši 7,9% algota darba ņēmēju un 10,1% no visiem nodarbinātajiem, savukārt nabadzības riska grupā nonāca 44,8% vienpersonu mājsaimniecību un 37,9% mājsaimniecību ar vienu pieaugušo, kas audzina bērnus.
Minimālo algu Igaunijā nosaka, vienojoties Arodbiedrību centrālajai savienībai un Darba devēju centrālajai savienībai, savukārt 2023. gadā panākta vienošanās līdz 2028. gadam minimālo algu paaugstināt līdz 50% no vidējās algas valstī. Sarunas par nākamā gada minimālo algu starp sociālajiem partneriem sāksies tuvākajā laikā, ņemot vērā Igaunijas Bankas ekonomikas prognozi un darba tirgus situāciju.
