piektdiena, 2026. gada 20. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 20. novembris 14:04

Igaunija no 1. decembra slēgs visus sauszemes robežpunktus ar Krieviju

Igaunijas valdība no 1. decembra aptur darbību visiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem uz robežas ar Krieviju. Lēmums pieņemts nacionālās drošības interesēs pēc uzbrukumiem aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem.

Foto: Diena

Igaunijas valdība nolēmusi no 1. decembra apturēt darbību visiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem uz robežas ar Krieviju: "Narva-1", "Narva-2", "Koidula", "Luhamā" un "Sātse". Ierobežojumi noteikti nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs, un pēc sešiem mēnešiem valdība vērtēs, vai tie jāgroza. Tā ir Baltijas valsts reakcija uz Krievijas naidīgajām darbībām pret Igauniju un citām Eiropas valstīm.

Kas bija pirms tam

Šogad Igaunijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi piedzīvojuši divus uzbrukumus. Pēc Igaunijas Drošības dienesta (KaPo) datiem, abus incidentus organizēja Krievijas specdienesti.

Naktī uz 14. novembri mēģināts uzbrukt bezpilota lidaparātu ražotāja "Threod Systems" ēkai Vīmsi, lai izraisītu sprādzienu un aizdedzinātu to. Neviens necieta, un uzņēmuma ražošanas un piegādes spējas nav ietekmētas. KaPo un Policijas un robežsardzes departaments šajā lietā aizturēja astoņus Latvijas valstspiederīgos.

Naktī uz 15. augustu Tallinas Lasnamē rajonā aizdegās ēka, ko izmanto uzņēmums "Milrem Robotics". Septembra vidū Latvija Igaunijai nodeva trīs Latvijas pilsoņus, kas tiek turēti aizdomās par dedzināšanu; Igaunijas tiesa viņiem noteikusi apcietinājumu. KaPo septembrī paziņoja, ka uzbrukums bija Krievijas specdienestu pasūtīts sabotāžas akts. Uzņēmuma ražotie bezpilota kāpurķēžu transportlīdzekļi "THeMIS" tiek piegādāti Ukrainai.

Valdības skaidrojums

Premjerministrs Kristens Mihals norādīja, ka Krievijas rīcībai ir sekas un Igaunija rīkojas mierīgi, bet izlēmīgi. Viņš uzsvēra, ka valsts neļaus Krievijai izmantot Igaunijas atvērtību pret to pašu. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna lēmumu nodēvēja par nākamo soli pēc Krievijas agresijas Ukrainā un pieaugošajām sabotāžas un hibrīdoperācijām Eiropā. Viņš minēja, ka līdzīgi uzbrukumi aizsardzības nozarei šogad notikuši arī Bulgārijā, Polijā un Vācijā.

Valdība atzīst, ka slēgšana nenovērsīs visus draudus, taču mazinās ievainojamību: apgrūtinās specdienestu veiktu personu vervēšanu un ietekmēšanu un palīdzēs ierobežot sankciju apiešanu.

Ko tas nozīmē

Lēmums attiecas uz cilvēku un transportlīdzekļu pārvietošanos. Dzelzceļa kravu pārvadājumi turpināsies pašreizējo ierobežojumu ietvaros ar stingru muitas kontroli. Visvairāk izmaiņu sagaidāmas Narvā, Setomā, Austrumviru apriņķī un Igaunijas dienvidaustrumos, īpaši cilvēkiem ar radiniekiem, darbu vai īpašumu otrpus robežai. Ārlietu ministrija iesaka atturēties no braucieniem uz Krieviju, bet ceļotājiem būs jāizmanto garāki un dārgāki maršruti.

Pēc valdības aplēsēm, ietekme uz ekonomiku būs minimāla: salīdzinājumā ar 2021. gadu preču eksports uz Krieviju samazinājies aptuveni trīs reizes. Somijas sauszemes robeža ar Krieviju slēgta kopš 2023. gada decembra, un robežšķērsošanu ierobežojušas arī Latvija, Lietuva un Polija.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā