Igaunijā plāno ierobežot obligātās arodveselības pārbaudes, plāns izraisa kritiku
Igaunijas Sociālo lietu ministrija piedāvā arodveselības pārbaudes veikt mērķtiecīgāk, nevis visiem darbiniekiem vienādi. Plānu kritizē arodveselības pakalpojumu sniedzēji, ārsti un darba devēji.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas darba projekts paredz mainīt arodveselības pārbaužu kārtību, un tas izraisījis nosodījumu no nozares speciālistiem un darba devējiem. Ministrija vēlas pārbaudes vairāk saistīt ar konkrētiem riskiem darbavietā, savukārt arodārsti un darba devēju organizācija uzskata, ka arodveselības loma būtu jāpaplašina.
Kas mainītos
Pašlaik Igaunijā darba devējiem parasti jānosūta jaunie darbinieki pie arodārsta četru mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas, bet atkārtotas pārbaudes notiek aptuveni reizi trijos gados. Ministrijas projekts, ko gatavojuši gandrīz gadu ilgās diskusijās ar aptuveni 20 ieinteresēto pušu grupām, piedāvā mērķtiecīgāku pieeju.
Ministrijas Veselības pakalpojumu departamenta projekta konsultante Kristela Plangi skaidro, ka mērķis ir izvairīties no pakalpojumu dublēšanās, nevis mazināt arodveselības lomu. Pēc viņas teiktā, pētījumi liecina, ka vienkārša pārbaužu skaita palielināšana vai vienādas pārbaudes visiem automātiski neuzlabo veselības rādītājus. Ministrija uzskata, ka pārbaužu biežums jānosaka pēc pierādījumiem par konkrētiem darba vides riskiem.
Nozares iebildumi
Igaunijas Arodveselības pakalpojumu sniedzēju asociācijas (ETTOL) valdes locekle Ulla Ilisone norāda, ka plāns vēl vairāk sašaurinātu jau tā nepietiekami izmantotu preventīvās veselības aprūpes instrumentu, lai gan visas darba grupas esot vienisprātis, ka tā loma jāpaplašina. Igaunijas Arodveselības ārstu biedrības (ETTAS) valdes locekle Evelina Āviksū uzskata, ka dokuments pārlieku akcentē darba vides apdraudējumus un nenovērtē regulāro pārbaužu nozīmi. Viņa arī iestājas par to, lai arodārsti pati varētu nozīmēt papildu izmeklējumus vai e-konsultācijas, nevis sūtīt pacientus atpakaļ pie ģimenes ārstiem.
Igaunijas Darba devēju konfederācijas (ETK) veselības aprūpes darba grupas vadītāja Marja-Liise Alopa norāda, ka pašreizējā sistēmā arodārsti var nosūtīt pacientus pie speciālistiem, taču šos apmeklējumus pacientiem jāapmaksā pašiem. Viņa arī min stagnējošu veselīgi nodzīvoto mūžu Igaunijā un darbaspēka trūkumu.


