Igaunijā otrajam lasījumam virza likumprojektu pret finanšu krāpniekiem
Rīgikogu Tiesiskās komisija otrajam lasījumam nosūtījusi grozījumus, kas bankām ļautu apturēt maksājumus, ja pastāv pamatotas aizdomas par krāpšanu. 2025. gadā krāpnieki Igaunijā izkrāpuši 29 miljonus eiro.
Igaunijas parlamenta Rīgikogu Tiesiskās komisija ir nosūtījusi otrajam lasījumam likumprojektu, kura mērķis ir efektīvāk atklāt un apkarot finanšu krāpšanu.
Likumprojekts komercbankām piešķirtu tiesības apturēt maksājuma darījumu, ja pastāv pamatotas aizdomas par krāpšanu — pašlaik bankām šādu tiesisku pamatu nav. Tiesiskās komisijas priekšsēdētājs Madis Timpsons norādīja, ka banka varēs liegt darījumu arī tad, ja būs pamats uzskatīt, ka nauda, visticamāk, nonāks pie krāpnieka.
Plašāka informācijas apmaiņa
Bankas un maksājumu iestādes saskaņā ar grozījumiem iegūtu arī tiesības apmainīties ar krāpšanas aizdomām saistītu informāciju ar citām kredītiestādēm, maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī ar Policijas un robežsardzes departamentu un Valsts infosistēmu departamenta kiberincidentu apstrādes nodaļu CERT-EE.
Pēc iniciatoru domām, izmaiņas ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ātrāk reaģēt uz aizdomām par krāpšanu un sadarboties savā starpā, kā arī ar tiesībsargājošām un valsts infosistēmu iestādēm. Tas palīdzētu samazināt krāpšanas radītos zaudējumus un stiprināt finanšu sistēmas drošību.
Zaudējumi divkāršojušies
- gadā krāpnieki no Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem kopumā izkrāpuši 29 miljonus eiro — gandrīz divreiz vairāk nekā 2024. gadā.
Likumprojekta otrais lasījums plānots 14. oktobrī, bet trešais un galīgais — 21. oktobrī. Kad Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu šā gada februārī iesniedza izskatīšanai, bija paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā no 2026. gada 1. jūlija.
