Igaunija pabeidz pirmo pretdrone aizsardzības posmu uz robežas ar Krieviju
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments pabeidzis pirmo posmu pretbezpilota lidaparātu sistēmu izvietošanā uz dienvidaustrumu robežas ar Krieviju, izmantojot daudzslāņu pieeju un dažādas tehnoloģijas.
/nginx/o/2026/07/17/17788543t1hf44e.jpg)
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments (PPA) paziņojis, ka pabeigts pirmais posms robežas aprīkošanā ar ierīcēm bezpilota lidaparātu jeb dronu atklāšanai un neitralizēšanai. Darbs veikts valsts dienvidaustrumu robežā ar Krieviju.
Saskaņā ar PPA pārstāves Hannas Heieres teikto, tiek izmantota daudzslāņu pieeja, kas ietver radio sensorus, akustiskos sensorus, kameras un radarus. Šāda dažādu tehnoloģiju kombinācija ļauj efektīvāk atklāt dronus.
Pašlaik robežsargu rīcībā ir mobilās spējas dronu iznīcināšanai gaisā, bet nākotnē kritiskajos objektos, piemēram, pie robežas infrastruktūras, tiks izvietotas stacionāras sistēmas – pārtvērējdroni un tīklu mešanas ierīces. Tāpat visos spēkos jau darbojas elektroniskie pretpasākumi. Spēcīgāki kinētiskie pretpasākumi, kas izmanto munīciju, paliks Aizsardzības spēku atbildībā.
Heiere atteicās atklāt, cik lielā mērā departaments spēj atklāt dažādus dronus, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, vienlaikus atzīstot, ka robeža vēl nav pilnībā nosegta. Viņa uzsvēra, ka spēju attīstība ir sākumposmā un notiek pakāpeniski. Vēlāk pretdronu sistēmas tiks ieviestas arī valsts iekšienē un lielākajās pilsētās.
Nesen pieņemts likums paredz, ka PPA un Aizsardzības spēkiem jāapmainās ar informāciju par droniem. Papildus valsts iestādēm pretdronu sistēmas veido arī citi uzņēmumi, piemēram, elektroenerģijas un gāzes pārvades operators "Elering".
Līdz septembra beigām PPA plāno pabeigt piecus papildu novērošanas posteņus pie Narvas upes, kas ir robežupe ar Krieviju. Šajos posteņos būs virsmas monitoringa iekārtas, kā arī sensori dronu atklāšanai un neitralizēšanai.
Kopējais projekta finansējums ir aptuveni 20 miljoni eiro, no kuriem 16,4 miljoni nāk no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet pārējais – no Igaunijas valsts budžeta. Turklāt Igaunijai ir iespēja iegādāties papildu aprīkojumu 35 miljonu eiro vērtībā, izmantojot ES finansējumu. Heiere piebilda, ka ir iesniegti arī priekšlikumi par lielākām summām, taču lēmumi vēl nav pieņemti.


