Igaunijā pagaidām neplāno ieviest tūrisma nodokli
Igaunijā pagaidām netiek apsvērta iespēja ieviest tūrisma nodokli, jo vispirms nepieciešams sakārtot īstermiņa īres tirgu. Tikmēr Rīgā tūrisma nodoklis nākamgad pieaugs līdz diviem eiro, bet Tallina to uzskata par savu konkurences priekšrocību.

Igaunijā pagaidām netiek plānots ieviest tūrisma nodokli, jo speciālisti uzskata, ka vispirms jāsakārto īres mājokļu tirgus un likumdošanas bāze, pretējā gadījumā tūrisma tirgus nonāktu nevienlīdzīgā situācijā.
Nākamajā gadā Rīgā tūrisma nodoklis palielināsies līdz diviem eiro par nakti, bet kopējā summa nedrīkst pārsniegt 17,80 eiro par visu ceļojuma laiku. Pašlaik Latvijas galvaspilsētā ir viens no zemākajiem tūrisma nodokļiem Eiropā – viens eiro par nakti. Viļņā, Kauņā un Palangā tas ir divi eiro par nakti. Atšķirībā no kaimiņiem, Igaunijā tūrisma nodokļa nav.
Saskaņā ar statistiku, šā gada pirmajos piecos mēnešos Igaunijas naktsmītnēs apmetās 1 268 947 tūristi, kas ir par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc Viesnīcu un restorānu savienības valdes locekļa Aina Kapa (Ain Kapp) teiktā, pirms tūrisma nodokļa ieviešanas nozarē ir jāievieš kārtība.
“Galvenā problēma ir tā, ka mums ir dzīvokļi, kas tiek izīrēti īstermiņā, un mēs nezinām, cik šādu dzīvokļu ir. Tāpēc, pirms domāt par tūrisma nodokli, jāsakārto īstermiņa īres tirgus, jāmaina likumdošana un tad var apspriest nodokli. Bet šeit svarīgi uzreiz vienoties, kur šī nauda nonāks. Ja pēc pāris gadiem tas kļūs par kārtējo valsts ieņēmumu posteni, tas nav pareizi,” sacīja Kaps.
Tallinas vicemērs Kristjans Jervans (Isamaa) norādīja, ka tuvākajos gados galvaspilsētā tūrisma nodokli noteikti neieviesīs, jo tā neesamība ir viens no galvenajiem Tallinas konkurences priekšrocībām salīdzinājumā ar citām Baltijas reģiona pilsētām.
“Pirmkārt, Igaunijā jau tā ir bijis daudz nodokļu paaugstinājumu, un tas jau ietekmē mūsu starptautisko konkurētspēju. Turklāt ir svarīgs fakts, ko bieži aizmirst: Tallinā ārvalstu tūristu nakšņo vairāk nekā Viļņā, Rīgā vai Helsinkos. Viena no mūsu galvenajām priekšrocībām ir tūrisma nodokļa neesamība. Uzskatu, ka tā ir jāsaglabā. Ja “Robina Huda” sistēmas dēļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi – galvenais pašvaldību ienākumu avots – Tallinai vēl samazināsies, pēc dažiem gadiem pilsēta var nonākt sarežģītā finansiālā situācijā. Bet šodien mēs noteikti neplānojam ieviest tūrisma nodokli,” sacīja Jervans.
Savukārt Pērnavas mēre Kristele Voltenberga (vēlēšanu apvienība “Sirds par Pērnavu”) tūrisma nodoklī neredz neko sliktu. Pēc viņas teiktā, piemēram, dažās Grieķijas viesnīcās nodoklis atšķiras atkarībā no zvaigžņu skaita un dažviet sasniedz 15 eiro dienā.
“Protams, šāda maksa ir par daudz. Bet viens vai divi eiro, kas pieskaitīti viesnīcas vai citas naktsmītnes rēķinam, ļautu šos līdzekļus novirzīt labiekārtošanai, transporta un tūrisma infrastruktūras attīstībai – visu pilsētas iedzīvotāju un viesu interesēs. Manuprāt, tas ir pilnībā pamatots pasākums. Tiesa, Igaunijas pašvaldības nevar patstāvīgi ieviest šādu nodokli – tā ir valsts prerogatīva. Bet es uzskatu, ka par to ir jārunā valsts līmenī, jo īpaši tāpēc, ka kaimiņvalstis jau izmanto šādu praksi. Lai gan, protams, saprotu, ka runas par jauniem nodokļiem nekad nav populāras,” uzsvēra Voltenberga.


