Igaunija pastiprina aizsardzību pret invazīviem kaitēkļiem, klimata pārmaiņām palielinot riskus
Igaunijas augu veselības dienests ciešāk uzrauga robežas un ceļus, jo siltākas ziemas un starptautiskā satiksme veicina svešzemju sugu izplatību. Īpaši bīstami ir oša smaragdgrauzējs, japāņu vabole un augļu koku bakteriālā degšana.
Igaunija vairāk nekā 20 gadus ir Eiropas Savienības sargājamā zona, tāpēc uz augu ievešanu no citām dalībvalstīm attiecas stingri ierobežojumi un tā dēvēto „augu pasu” prasība. Svešās sugas valstī pārsvarā nokļūst ar cilvēka darbību – globālām piegāžu ķēdēm, koksnes importu un intensīvu ceļošanu. Šobrīd oficiālajā novērošanas sarakstā ir gandrīz 500 dažādu draudu.
Valsts Pārtikas un lauksaimniecības pārvaldes (PTA) augu veselības padomniece Ille Metsmane raidījumā „Ökoskoop” norādīja, ka visefektīvākā aizsardzība ir neielaist jaunus kaitēkļus valstī tirdzniecības ceļā. Robežas un pārvadājumu koridori ir īpaši augsta riska vietas, kur būtu jāizvieto lamatas un jāuzrauga koki. Klimata sasilšana paplašina darba apjomu – maigākas ziemas un garāki siltie periodi ļauj dienvidu sugām izdzīvot augsnē vai zem koku mizas, tādējādi veidojot jaunas populācijas.
Viena no lielākajām bažām ir oša smaragdgrauzējs – vabole, kas nāk no Ķīnas ziemeļaustrumiem un ātri iznīcina ošus. Igaunijā tā vēl nav atrasta, bet suga ir ieviesusies Ukrainā, Ungārijā un Slovākijā. Pirms četriem gadiem dzīvotspējīga populācija atklāta netālu no Sanktpēterburgas, tikai 150 kilometru no Igaunijas robežas, tāpēc vietējie speciālisti ir īpaši modri. Vabole lieliski lido, tāpēc tās ierašanās no Krievijas puses tiek uzskatīta par ļoti iespējamu. Agrīnai atklāšanai valsts uztur 90 īpašus lipīgos slazdus gar austrumu robežu un galvenajām šosejām, tos nomainot ik pēc pāris nedēļām.
Japāņu vabole, kas bieži ceļo ar cilvēku transportu, tiek uzraudzīta lidostu un lielceļu tuvumā. Tā apdraud ne tikai novājinātus ošus, bet arī vīnogulājus, ābeles, kļavas un rozes; pēc barošanās tā ierokas augsnē, kur kāpuri bojā augu saknes un zālājus. Vēl viens neredzams drauds ir priežu koksnes nematode, kas galvenokārt sastopama Portugālē un Spānijā un nesen iekļuvusi Francijas skujkoku mežos. Tā izplatās, paslēpusies garragu vaboļu ķermenī, kuras ceļo starptautiskos koka iepakojumos. Līdzīgā veidā izplatās Āzijas lielā vabole, kura vairākkārt konstatēta koka paletēs pie Igaunijas robežas.
Ceturtais nopietnais apdraudējums ir baktērija Erwinia amylovora, kas izraisa augļu koku degšanu – vispostošāko rožu dzimtas augu slimību pasaulē. Igaunijai kopš 2005. gada ir retā aizsargājamā zona, kura turklāt pastāv vēl tikai Somijā, Latvijā un Lietuvā. Lai saglabātu aizsardzību, visiem saimniekaugiem – bumbierēm, ābelēm un pīlādžiem – jānāk no pilnīgi slimību brīvām audzētavām, un pārvadāšanai jāpievieno oficiāls augu pase, kas apliecina to drošību.
Tāpēc iestādes arvien vairāk paļaujas uz sabiedrības palīdzību. Dārznieki tiek aicināti novērot augļu kokus un ziņot par brūniem zariem vai uz leju saliektiem dzinumiem. Meža apmeklētāji savukārt var izmantot lietotni PlutoF Go, lai kartētu dzīvos ošus un rūpīgi pārbaudītu ejas zem mizas.
