Igaunijā pensionāri strādā tālāk naudas trūkuma dēļ, rāda pētījums

Attīstības monitoringa centra veiktais pētījums rāda, ka Igaunija starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm izceļas ar visaugstāko to pensionāru daļu, kas turpina strādāt naudas trūkuma dēļ. Vidēji ESAO valstīs 35,1% pensionāru vecumā no 50 līdz 69 gadiem darbu kā vienu no trim galvenajiem iemesliem strādāt turpināšanai minēja naudas pelnīšanu, savukārt Igaunijā tā atbildējuši 60,6% aptaujāto.

Citi biežāk minētie iemesli Igaunijā ir mīļots darbs un vēlme saglabāt aktivitāti (22,9% aptaujāto) un sociālo kontaktu uzturēšana (6,9%). ESAO vidējie rādītāji šiem diviem iemesliem ir attiecīgi 37,3% un 8,5%.

Zema pensija un darbaspēka trūkums

Saskaņā ar centra datiem, Eiropā visaugstākā nodarbinātība cilvēku vidū no 65 gadu vecuma ir Igaunijā un Islandē. Islandes gadījumā starptautiskie salīdzinājumi liecina par videi labvēlīgu vidi gados vecāku cilvēku iesaistei darba tirgū — Islande kopā ar Japānu un Jaunzēlandi bieži ieņem augstas vietas gados vecāku cilvēku labklājības indeksos.

Igaunijā galvenais augstās nodarbinātības iemesls ir salīdzinoši zemā vecuma pensija — Igaunijas pensionāri ir starp Eiropas līderiem pēc nabadzības riska. Nozīmi spēlē arī akūts darbaspēka trūkums vairākās nozarēs, piemēram, izglītībā.

Pēc centra datiem, vecuma grupā 65+ nodarbinātības līmenis Igaunijā ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, bet vecuma grupā 70–74 gadi — vairāk nekā trīs reizes augstāks. Nodarbinātību pēc pensijas vecuma sasniegšanas veicina arī Igaunijas pensiju sistēma, kas ļauj vienlaikus saņemt gan algu, gan pensiju, tādējādi nesodot par darbu pensijas vecumā.