Igaunijā pērn gandrīz 6000 cilvēku mainījuši tautību no krievu uz igauņu
2025. gadā Igaunijā 5782 cilvēki iedzīvotāju reģistrā mainīja savu tautību no krievu uz igauņu. Statistikas pārvalde norāda, ka iemeslus uzskaitīt nevar, jo tie nav jānorāda.
Igaunijā 2025. gadā 5782 cilvēki mainīja reģistrēto tautību no krievu uz igauņu. Kopumā pērn reģistrēti 9632 tautības maiņas gadījumi, vēsta igauņu nedēļas izdevums Maaleht. Tautība Igaunijā ir personiskās identitātes atzīme, nevis juridisks statuss, tāpēc tā atšķiras no pilsonības. Pieaugumu daļa vērotāju saista ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas sākās pirms gandrīz pieciem gadiem.
Kā notiek maiņa
Tautību var mainīt tiešsaistē iedzīvotāju e-reģistrā, un iemesls nav jānorāda. Biežākais vecums, kādā to dara, ir 17 gadi. Tāpēc Igaunijas Statistikas pārvalde nevar pateikt, kāpēc cilvēki to dara. Iekšlietu ministrijas pārstāve Enel Pungas norādīja, ka tautības izvēle ir personīga lieta, un to internetā var reģistrēt apmēram kopš 2005. gada.
Statistikas pārvaldes iedzīvotāju un izglītības statistikas vadītāja Kadri Rootalu stāstīja, ka 2025. gadā Hārju apriņķī igauņu skaits šādi pieauga gandrīz par 3000, Ida-Viru apriņķī — gandrīz par 800. Piecos gados tautību šādi mainījuši 27 934 cilvēki. Maiņa notiek arī pretējā virzienā: pērn 1060 cilvēki no igauņu tautības pārreģistrējās par krieviem.
Eksperti un politiķi
Tallinas Universitātes salīdzinošās politikas profesors Raivo Vetiks uzsver, ka formāla maiņa automātiski nenozīmē identitātes maiņu. 2025. gada pētījumā, kurā aptaujāti 1991 cilvēks ar nenoteiktu pilsonību, tikai 21% sevi dēvēja par krieviem, 44% izvēlējās apzīmējumu „krievvalodīgie igauņi”, bet 18% — „igauņu krievi”.
Narvas bijusī mēre un iekšlietu ministre Katri Raika norādīja, ka pēc kara sākuma cilvēki vairāk uzsver krievvalodīgo igauņu identitāti, jo krievu tautība šķita saistīta ar karu vedošo Krievijas režīmu.
EKRE (Igaunijas Konservatīvā tautas partija) deputāts Marts Helme Rīgikogā jautāja, vai ministrija vāc datus par šīm izmaiņām. Iekšlietu ministrs Igors Taro (partija „Eesti 200”) atbildēja, ka drošības draudi neizriet no tautības izvēles, atsevišķa statistika netiek vākta, bet tendence drīzāk liecina par vēlmi integrēties.
