Igaunijā pieaudzis atklāto cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits
Igaunijā 2025. gadā reģistrēti 22 cilvēku tirdzniecības gadījumi – par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Varas iestādes norāda, ka noziedznieki arvien biežāk vervē upurus sociālajos tīklos, un likumdošana paplašināta, lai aptvertu jaunas ekspluatācijas formas.
Igaunijas policija 2025. gadā reģistrējusi 22 ar cilvēku tirdzniecību saistītus noziegumus, kas ir par septiņiem vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 12 lietas kvalificētas kā cilvēku tirdzniecība (iepriekšējā gadā – trīs), astoņas – kā sutenerisms (četras), bet divas attiecas uz cilvēku tirdzniecību pret nepilngadīgajiem (astoņas).
Tieslietu un digitālās attīstības ministrijas Krimināltiesiskās sadarbības un likumdošanas nodaļas padomniece Anu Leps norāda, ka oficiālā statistika neatspoguļo patieso problēmas mērogu. Viņas ieskatā cilvēku tirdzniecība ir latenta noziedzība: upuris var neapzināties, ka kļuvis par nozieguma objektu, vai baidīties meklēt palīdzību atkarības dēļ no ekspluatatora darba, mājokļa, ienākumu vai uzturēšanās atļaujas dēļ.
Likumdevēji paplašinājuši cilvēku tirdzniecības jēdzienu, ieviešot jaunu ES direktīvu. Tagad kriminālatbildība attiecas arī uz surogātmātes ekspluatāciju un nelikumīgu adopciju. Veikti grozījumi Sodu kodeksā un likumā par cietušo atbalstu, lai uzlabotu piekļuvi palīdzībai, veicinātu iestāžu sadarbību un datu vākšanu.
Leps atzīmē, ka noziedznieki arvien biežāk vervē un kontrolē upurus, izmantojot sociālos tīklus un šifrētus mezsendžerus. Par pastiprinošu apstākli tagad uzskata intīmu fotogrāfiju, video vai citu seksuāla rakstura materiālu izplatīšanu, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
Apliecinājums problēmas mērogam ir arī zvani uz cilvēku tirdzniecības konsultāciju līniju – pagājušajā gadā speciālisti palīdzējuši 727 reizes. Aptuveni 90% zvanītāju bijuši trešo valstu pilsoņi, kuri visbiežāk saskārušies ar darba krāpšanu un ekspluatāciju. Zvani saņemti no 17 valstīm, ievērojamu daļu veido Ukrainas pilsoņi.
Ekspluatācija bieži slēpjas aiz ierastām darba attiecībām. Cilvēkam sola labu algu, bezmaksas mājokli un normētu darba dienu, bet pēc ierašanās izrādās, ka viņš strādā 12–14 stundas, no algas ietur nesaprotamus parādus, un darba devējs pilnībā kontrolē. Ja darbinieku biedē ar atlaišanu, deportāciju vai aizliedz meklēt palīdzību, tā ir ekspluatācija un cilvēku tirdzniecība.
Ministrijā uzsver, ka svarīgākais ir novērst darba ekspluatāciju. Darba devējiem ieteikts ievērot godīgas ārvalstu darbinieku pieņemšanas principus, bet valstij – nodrošināt informāciju un atbalstu cilvēkiem, kuri nerunā igauņu valodā. Kampaņā "Jums ir tiesības!" atgādina, ka ikvienam Igaunijā strādājošajam ir tiesības uz savlaicīgu algu, drošiem darba apstākļiem, atpūtu un saviem dokumentiem neatkarīgi no pilsonības. Konsultācijas iespējams saņemt pa Sociālās apdrošināšanas departamenta tālruni 660 7320.
