Igaunijā pieaugošo izmaksu dēļ slēdzas arvien vairāk restorānu
Šogad Igaunijā, īpaši Tallinā un Tartu, slēgušies vairāki restorāni, jo klienti tērē mazāk, bet izmaksas turpina augt. Nozares pārstāvji brīdina, ka bez PVN samazinājuma slēgšanu skaits pieaugs.
Šogad Igaunijas restorānu nozarē vērojama izteikta slēgšanas vilnis — Tallinā darbību beiguši vairāki populāri restorāni, tostarp La Tabla, Lendav Maaler, Rudolfs, Vatikāns, Pomo, Barbarea, O2, Tai Boh un St. Vitus. Šo svētdien pēdējo reizi durvis vērs arī restorāns Ülo.
Ülo līdzīpašnieks Steve Heinlo skaidro, ka iemesli sakrīt ar citu slēgto vietu pieredzi — klienti tērē piesardzīgāk, bet darbaspēka, nodokļu, gāzes un elektrības izmaksas turpina kāpt. Heinlo, kurš vada arī restorānus Pegasus un Rataskaevu 16, uzsver, ka katrai vietai ir savas īpatnības, taču pašlaik nozarē ir ļoti grūti saglabāt peļņu.
Tartu restorānu īpašnieks Henri Loodmaa apstiprina līdzīgu tendenci arī savā pilsētā — klienti pārdomā izdevumus par dārgāku vīnu vai lielākiem rēķiniem, un pat pieaugot vidējam čekam, izmaksas kāpj vēl straujāk.
Ülo 2024. gadā ar apgrozījumu 619 000 eiro guva 24 000 eiro peļņu, taču pērn apgrozījums saruka par 18 procentiem, un gads noslēdzās ar gandrīz 24 000 eiro zaudējumiem. Heinlo prognozē, ka rudenī sekos vēl vairāk slēgšanu, jo tieši šis ir laiks, kad restorāni pēc vasaras sezonas izvērtē turpmāko darbību.
PVN samazinājums kā risinājums
Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācija (EHRL) jau ilgstoši brīdina par nozares grūtībām, norādot, ka apgrozījums divus gadus stagnē, bet izmaksas turpina augt. Asociācija par galveno risinājumu uzskata PVN samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem no 24 līdz 13 procentiem.
Loodmaa uzsver, ka ietaupīt vairs nav no kā — pārtiku lētāk iepirkt nevar, bet darbiniekiem jāmaksā pienācīga alga. Viņš atgādina, ka 21 Eiropas valsts jau samazinājusi PVN ēdināšanas nozarei, tostarp Vācija janvārī to pazemināja no 21 līdz septiņiem procentiem.
Pašlaik Igaunijas 24 procentu PVN likme ēdināšanas nozarē ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, bet nozares vidējā rentabilitāte kritusies līdz nedaudz virs viena procenta. Ja izmaksu spiediens turpināsies, EHRL lēš, ka līdz 2028. gadam Igaunija varētu zaudēt gandrīz 600 ēdināšanas uzņēmumu un 2800 darbvietu, lielākoties ārpus Tallinas.
