sestdiena, 2026. gada 21. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 21. novembris 21:04

Igaunijā pieteikti datu centri 2900 megavatu jaudai – gandrīz divreiz vairāk nekā valsts maksimālais patēriņš

Igaunijas tīkla operatoram Elering iesniegti septiņi pieslēguma pieteikumi datu centriem ar kopējo jaudu 2900 megavati, kamēr valsts maksimālais elektroenerģijas patēriņš ir 1700 megavati. Lielākā daļa projektu koncentrēta Rietumigaunijā.

Foto: ERR News

Igaunijā datu centru attīstītāji ir iesnieguši pieslēguma pieteikumus 2900 megavatu jaudai, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā valsts pašreizējais maksimālais elektroenerģijas patēriņš – 1700 megavati. Pieteikumus saņēmis Igaunijas pārvades tīkla operators Elering, kopumā septiņus. Mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas kampusu projekti varētu ietekmēt gan elektroenerģijas cenas, gan tīkla stabilitāti.

Pašlaik valstī darbojas tikai viens jaunās paaudzes datu centrs – uzņēmuma Greenergy Data Centers objekts Hüüru pie Tallinas. Tas patērē tikai 2 megavatus, taču līdz 2028. gada sākumam plānots sasniegt 200 megavatus.

Rietumigaunija – galvenais centrs

Lielākā daļa plānotās jaudas ir izvietota pie augstsprieguma līnijām Lääne-Nigula un Lääneranna pašvaldībās, galvenokārt ap Risti un Lihula. Risti igauņu atjaunīgās enerģijas uzņēmums Sunly kopā ar Norvēģijas uzņēmumu Magnora Data Center attīsta kampusu, kas sākotnēji pieslēgtos ar 180 megavatiem, bet pēc apakšstacijas modernizācijas varētu izaugt līdz 400 megavatiem. Būvniecības izmaksas lēstas 1,7 miljardu eiro apmērā. Uzņēmums Evecon plāno 41 hektāra industriālo parku ar diviem datu centru ēkām un līdz deviņiem rūpniecības objektiem, kas radītu aptuveni 150 darbvietu. Lihula Evecon plāno 100 megavatu centru, bet Norvēģijas grupa Northern Europe Energy Group – 136 hektāru teritoriju ar sākotnējo jaudu 100 MVA un līdz 1100 MVA nākotnē.

Lääne-Nigula mērs Janno Randmaa norādīja, ka Sunly projekts ir visattīstītākais, jo uzņēmums kampusam blakus būvē saules parku. Citiem projektiem pašvaldībām vēl trūkst skaidrības par enerģijas un dzesēšanas ūdens vajadzībām. Iedzīvotāji līdz šim interesējušies galvenokārt par ūdens patēriņu un troksni.

Citi reģioni un valsts nostāja

Tapā vietējie uzņēmumi Sustainable Investments un Sinfra kopā ar Somijas Ehrnrooth ģimenes uzņēmēju grupu apsver ieguldījumu līdz 3,4 miljardiem eiro. Evecon plāno projektus arī Varjā un pie Kilingi-Nõmme; pēdējais izraisīja strīdu vietējā domē un koalīcijas sabrukumu.

Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija uzskata, ka vietējie datu centri ir svarīgi kritiski nozīmīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Valsts piedalās Eiropas Komisijas mākslīgā intelekta gigafabriku iepirkumā, apņemoties 2028.–2032. gadā ieguldīt 20 miljonus eiro. Ministrija brīdina, ka slēgti kampusi vienam ārvalstu gigantam sniedz minimālu ekonomisko labumu.

Baltic Energy Partners valdes loceklis Marko Allikson norāda: ja jaudas tiks uzbūvētas bez jaunas ģenerācijas, Igaunija vairāk paļausies uz importu no Somijas. Tomēr patēriņš nākamgad varētu tikai nedaudz pārsniegt 20 megavatus. Enerģētikas eksperts Arvi Hamburg piebilst, ka lielāks patēriņš varētu samazināt tīkla maksas parastajiem lietotājiem, taču lielas slodzes svārstības rada tehniskus riskus.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā